Lūgts vērtēt Krūmanes lēmuma par amata atstāšanu pamatotību, premjers sacīja, ka FKTK ir neatkarīga institūcija, līdz ar to lēmumus tā pieņem pati, bet vienlaikus viņš arī atzina, ka situācija pēc Krūmanes aiziešanas ir duāla. "No vienas puses, FKTK un personīgi Krūmane ir daudz darījusi, lai risinātu Latvijas Krājbankas problēmas, bet, no otras puses, bijušas komunikācijas problēmas un samērā liels sabiedrības spiediens," teica Dombrovskis.
Premjers arī piebilda, ka acīmredzot valdības pārstāvjiem būs nepieciešama atsevišķa saruna ar FKTK pārstāvjiem, lai gūtu pārliecību, vai pieņemtie lēmumi saistībā ar Latvijas Krājbanku tikts izpildīti.
Jau ziņots, ka FKTK priekšsēdētāja Krūmane nolēmusi atkāpties no amata. "Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Tāpat uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības izjūtu," paziņoja Krūmane.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece aģentūrai pastāstīja, ka pirmdien tiks iesniegts iesniegums Saeimā ar lūgumu atbrīvot Krūmani no amata no otrdienas, 29.novembra.
Dravniece arī piebilda, ka Krūmane pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Saeima atbrīvos viņu no amata likumā noteiktā kārtībā.
Iepriekš Krūmane izvairīgi runāja par iespēju atkāpties no FKTK vadītājas amata, norādot, ka tuvākajās dienās līdz ar Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu vēl daudz darāmā. Vienlaikus intervijā Latvijas Televīzijai Krūmane gan arī atzina, ka jautājumā par atkāpšanos no amata nesaka skaidru nē. "Es nesaku skaidru nē," uzsvēra komisijas vadītāja.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija iepriekš nolēma aicināt Krūmani atkāpties no amata. "Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš Parex bankas krīzes tā arī nav uzlabota," paskaidroja apvienības valdes loceklis Jānis Tomels. Savukārt koalīcijas partijas šo lēmumu neatbalstīja.
Arī FKTK padomes loceklis Jānis Placis paziņojis par amata atstāšanu. FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis iepriekš Latvijas Televīzijai norādīja, ka Placis 25.novembrī informējis viņu un Krūmani par lēmumu atstāt amatu, taču ar viņu panākta vienošanās, ka krīzes laikā visi darbi, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu, ir jāpadara līdz galam, tādējādi Placis amatu atstās no 2012.gada 1.janvāra.
Krūmane FKTK vada kopš 2008.gada 28.aprīļa. Līdz tam viņa bijusi gan Finanšu ministrijas valsts sekretāre, gan arī Valsts kases pārvaldniece, Baltijas Tranzītu bankas valdes locekle un viceprezidente, kā arī Hansabankas (tagad Swedbank) valdes locekle, Latvijas Zemes bankas valdes locekle.
FKTK nodarbojas ar Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, kā arī privāto pensiju fondu uzraudzību. Komisija sāka darbu 2001.gada 1.jūlijā.