Dombrovskis: Latvijas ekonomika iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē

Tiešām viss uz labu - nodokļi aug, cenas arī visam, tikai darba uz laukiem nekāda. Redzu pamatīgas atlabšanas pazīmes.

KLAUNS!!!

Vispār ja kas, Protams Dombrovskis ir ko varējis to darījis, nu ko nu galu galā viņš pats var izdarīt! Viņš jau pēc gadiem ir jauns cilvēks vēl! ienāca politikā tāds kautrīgs, mierīgs puisīts. Un te H... kur tik neskaties, visur, visi, kamēr vēl var paspēt, nesa maisiem projām. Viss jau tika pirms Dombrovska nolaists līdz Kliņģim! Un tad viņš tur iegrūzsts! Un tā ar gadiem, lēni un lēni, nu tā kautrīgi Pristrojilsa (labā nozīmē). Un te vēl entos gadus visu gaisu maitā visādas frakcijas, partijas un citi liekēži! Nu kuru rīcības viss gāzās Grāvī iekšā!!! Par to, kādā tur fāzē mūsu republika iegājusi, var pajautāt daudziem cilvēkiem uz ielas, gan Rīgā/Āģenītī, Sarkandaugavā un citās pilsētās. Jo tālāk no Rīgas/dziļāk mežā, jo vairāk malkas! Atlabšanas stadija = pēc mutuļošanas dobļu peļķē, beidzot nedaudz itkā duļķi nosēdušies un nedaudz ūdenim cauri redzams! Tāda ir tā mūsu reālā situācija, priekš 1 miljona iedzīvotāju 100%. Bet atsākās jau krējuma smelšana! Un tie daži simti, tie biezie, kuri savu dzīvi jau nokārtojuši, tagad un drīz sāks atkal Krējumu smelt ar lāpstām. Un mūsu, gandrīz vai visa jusrisprudence tikai palīdz, piesedz un sagroza visu tā lai visi gali ūdenī! Un kautkādā stadijā esam iegājuši! Bet lai tiešām mēs atkoptos, vajag visu Juridisko pasaule būvēt no jauna! No jauna, citu Nodokļu sisēmu! Un dibināt, būvēt jaunus Uzņēmumus, Ražotājus, Rūpnīcas! Lai Latvijas iedzīvotājiem beidzot būtu stabilas darba vietas un eiropas līmeņa algas!

Nu supper - citur Eiropā laikraksts raksta par to, ka recesijai ne gals ne mala redzama, bet es te lasu, ka "Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šī gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika ar ekonomikas pieaugumu pirmajā ceturksnī par 6,9 procentiem un otrajā ceturksnī - par 5,1 procentu". Urja-Urja-Urja! Ak, nabaga pasaule, ak nabaga Eiropa! Cik labi, ka Latvijā t.s.bedres dibens sasniegts un tagad traucamies (nez uz kurieni?) pa straujas ekonomiskas izaugsmes taku! Cik labi, ka Latvijas varas vīri un sievas ir pratuši aizņemties pat tik daudz, ka pat laikam nez vai kāds zina, kas un kad tos parādus atmaksās! Tad jau laikam mums ar to t.s. monetāro statistku viss ir oki-doki! Cik labi, ka pie mums nav kā Japānā, kur, kā nesen lasīju: “priekšroka tiek dota reālās ekonomikas attīstīšanai, izmantojot nevis kredītus, bet pašu kapitālu. Šādas darbības slikti atspoguļojas monetārajā statistikā, taču nozīmē reālu ekonomisko izaugsmi - preču un pakalpojumu ražošanu. Tiesa, lai panāktu šādu situāciju, Japānai bija virkne priekšnoteikumu: augsta sociālā kohēzija un zema ekonomiskā nevienlīdzība sabiedrībā, ļoti augsts privāto uzkrājumu līmenis, kas ļāva finansēt masīvos budžeta deficītus, zems privāto parādu (kredītsaistību) līmenis, kā arī attīstīta, uz eksportu orientēta rūpniecība”). Jau iedomājoties vien par to, kādas drusmu lietas tai Japānas Zudušās desmitgades laikā nabaga japāņiem jāpārdzīvo pat smiekli vairs nenāk! Pat nezinu, kas ir trakāk z – tas ka Japānā ir zema ekonomiskā nevienlīdzība sabiedrībā, vai tas, ka tur ir zems privāto parādu (kredītsaistību) līmenis? Cik labi, ka pie mums VISS ir s-tabils! Mēs strauji, bez-maz kā pasakas Garā pupa augam ārā no enonom-bedres un jau esam savā izaugsmē apsteiguši t.s. trūdošā kapitālisma lielvalstis, kas tagad nevarīgi kaut kur pavisam tālu tur apakšā pa recesiju kūļājas un nespēj vēl saskatīt nedz recesijas galu, nedz malu!

"Veiksmes stāsts" uz līdzcilvēku rēķina - 1) minimālā alga valstī, ko saņem uz rokas, ir mazāka par iztikas minimumu (vai Vācija to zina?!); 2) dažas valsts iestādes (piem., Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts probācijas diensts) turpina strādāt krīzes režīmā (4 darbdienu nedēļa ar nostrādātajam laikam proporcionāli samazinātu atalgojumu) - tātad visiem krīze nebūt nav beigusies; 3) cilvēki tiek mērķtiecīgi radināti pie pabalstiem, nevis atbalstīta jaunu darbavietu radīšana, kas ilgtermiņā nesīs pamatīgus zaudējumus tautsaimniecībai; 4) tauta brauc prom un izmirst. UN KĀDS TO SAUC PAR VEIKSMI?

Kad pēdējo reizi tevi valdiņ sadomo tava mīļā sieviņa pēra?Jāsāk no jauna?Viss jaunais ir aizmirsts vecais.Beidz drāzt tautu.Beigās būs jamāksā.

Ziemā gan būs noturīga sasalšana.

varbūt resnās cūkas arī iegājušas atlabšanas fāzē

Muldoņa.

Ka tik nesākas treknie gadi! Ko nu!

Kur to var ieraudzīt?

Varbūt, ka Latvijas ekonomika arī ir iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē, taču vajadzētu arī piebilst par kādu cenu - šādu ekonomiku notur vienas no zemākajām algām visā Eiropā, būtiski pieaudzis to cilvēku daudzums, kas dzīvo nabadzībā vai ļoti tuvu tai, milzīga emigrācija, zems dzimstības līmenis, nelīdzsvarots bagātības sadalījums u.c. Vai tāda ekonomiskā stabilitāte kādam ir vajadzīga? Bet nu jā, varam sevi mierināt ar to, ka ir daudz cilvēku pasaulē, kam iet vēl sliktāk. Tas laikam lēnām kļūst par vienu no spēcīgākajiem argumentiem par labu Latvijai.