J.Domburs, LTV valdes loceklis Edgars Kots un Dienas žurnālists Atis Rozentāls diskusijā apsprieda raidījuma Kas notiek Latvijā? un LTV nākotni.
J.Domburs norādīja, ka līgums ar LTV beidzas ceturtdien. "LTV man sniedza nepieņemamu piedāvājumu. Trīs lietas nepieņemamas. Jāsaprot, vai puses ir bez strīdiem par aizvadīto posmu, tur mūsu domas atšķiras, otrs, nav saprotams LTV koncepts, kur tā dodas, trešā ir pakārtota iepriekšējām divām," tā raidījuma vadītājs.
Sarunas ar LTV ģenerāldirektoru E.Kotu notikušas divus mēnešus. "Neredzu domstarpības, notiek līguma sarunas. Ir ļoti daudzas nianses, par kurām jārunā, bet nav lēmuma, ka raidījumam nav jāturpinās," tā E.Kots.
J.Domburs atzina, ka LTV radot "bardaku", solot dažādus raidījumus un formātus skatītājiem. E.Kots norādīja, ka detalizēti nepiedalās raidījumu programmas sastādīšanā. E.Kots apgalvoja, ka viss ir paskaidrots sabiedriskajā pasūtījumā, ko apšaubīja J.Domburs.
"Es LTV gadu no gada saku, ka man ir tēmu pārskats, iedodiet savus kvalitatīvos kritērijus. To nav rakstiskā veidā. LTV sabiedriskā pasūtījuma dokuments jau nedod kritērijus. Mapēs var sarakstīt visādas muļķības. Es gribu redzēt, kāds ir LTV redzējums par piedāvājumu sabiedrībai," tā J.Domburs.
"Es negribu neko monopolizēt, bet programma neatbild, kas nedēļas gaitā tiks rādīts. Katru dienu saražoti muldēšanas raidījumi, nav kvalitātes rādītāju," norādīja KNL vadītājs.
Uz Ata jautājumu, vai nav trakums, ka J.Domburam nav diploma, E.Kots norādīja, ka talanti žurnālistikā ir arī bez diplomiem, taču diploms ir viens no kvalitātes kritērijiem.
"Ir citi autori, kas uzskata Kas notiek Latvijā? raidījums ir muldēšanas raidījums. Kas notiek Latvijā? ir interesantākas un mazāk interesantas tēmas, reizēm garlaicīgs un par garu," vērtēja E.Kots.
"Būtu loģiski, ka sabiedriskās TV vadītājs izstāstītu sabiedrībai, kuri ir mūsu top 20 žurnālisti, kas ir pretī ministriem pa nozarēm, te ir mūsu top raidījumi katrā žanrā, mums ir šādi kvalitātes vērtēšanas kritēriji un sabiedrība raidījumus var vērtēt tādā vai citādā veidā,” norādīja J.Domburs.
"Šajos desmit gados esmu atteicies no daudz kā, lai startētu diskusiju žurnālistikas jomā. Tajā ir daudz aizkadra darba un tas nav pašssaprotami - re, kā viņi atnāca un runā. Taču ir radīti daudz raidījumu, kuri paši nesaprot, par ko ir raidījums, bez tēmu kontroles. Kāpēc, nav atbildes. LTV mani vairākus gadus ir mānījusi, Dombur, tu mums esi vajadzīgs. Man liekas, ka kuģis brauc grāvī, sāp sirds ka LTV ir ceturā mazāk skatītā un tās žurnālistiskās kvalitātes ir ļoti vājas. Baidos, ka kvalitātes reitingos LTV žurnālisti augstu netiks," stāsta J.Domburs.
E.Kots skaidroja, ka jaunie raidījumi ir atraduši savu skatītāju. "Sabiedriskā medija platformai jābūt plašai, jādod iespēja daudziem žurnālistiem strādāt, kas tālāk var pāraugt analītiskajā žurnālistikā," saka E.Kots.
J.Domburs skaidro, ka sev visu ir pierādījis un tāpat arī sabiedrībai. "Esmu desmit gadus noturējis raidījumu. Esmu sevi realizējis. Mani uztrauc, ka par desmit miljoniem latu gadā sabiedrība saņem bez augstām redakcionālajām prasībām raidījumu. Lai ir simts raidījumi, bet lai tie ir saturiski sakoordinēti. Frāze "raidījums ir atradis skatītāju" ir nieki," tā KNL? vadītājs.
"Es nespēlēju uz atsevišķas planētas. Žanrs ir diskusija vai publiskās debates, un iet runa, kur tas atrodas kopējā stāstā. LTV līdz šim to man nesaka," norādīja J.Domburs.
E.Kots informēja, ka sarunas starp LTV un J.Domburu ir par saturu, taču ne par finansēm. "Ja nevaram ilgstošu līgumu noslēgt, uz trim gadiem, tad iesaku pagarināt esošo," tā E.Kots. J.Domburs tam nepiekrita. "Esmu lauzis līgumus ar saviem trim darbiniekiem, ar mājas lapu, es negribu raustīties ar viņiem," tā J.Domburs.
E.Kots neatbildēja, vai viņam vajag J.Domburu LTV. "Esmu pārliecināts, ka sabiedrībai šāds raidījums, ko vada autors Jānis Domburs ir vajadzīgs. Domburam ir brīvāk strādāt kā autoram. Šobrīd dotā brīvība ir pārāk liela," vērtēja E.Kots.
J.Domburs uzsvēra, ka vēlas skaidrus spēles noteikumus. Viņš arī norādīja, ka viņam nevedas komunikācija ar Nacionālo elektronisko plašssaziņas līdzekļu padomes vadītāju Ābramu Kleckinu.
E.Kots norādīja, ka ļoti bieži reitingi nosaka Kas notiek Latvijā? tēmu. "Tematika veido reitinga vidējos rādītājus," tā E.Kots. "Man kā vadītājam pirmais ir sabiedriskā medija izdzīvošana. Otrā plānā paliek pārējais. Nevaram nerespektēt patstāvīgās izmaksas, vispirms ir elektrība, gāze un enerģētika, tikai tālāk varam runāt par sabiedriskā medija nākotni, ar reklāmām vai bez, tur ir ļoti daudz saimniecisko raidījumu," atzina LTV vadītājs.
E.Kots pauž pārliecību, ka LTV saražotais ir ekonomiski efektīvs. J.Domburs uzsver, ka NPLP galvenajam uzdevumam vajadzētu būt E.Kota darba auditam. "Mēs, iedzīvotāji, gribētu ieraudzīt, kādas ir LTV izmaksas – cik saturiskās izmaksas un cik ir adminsitratīvās. Raidījumi jāvērtē pēc misijas, vai sabiedriskais medijs atnes skatītājam to daļu, ko komerctelevīzija nenes un vai žurnālistiem ir šāds resurss to paveikt," ieteica J.Domburs. Viņš arī norādīja, ka LTV neesot atklātu konkursu par LTV raidījumiem.
E.Kots atzina, ka LTV sadarbojas ar pašvaldībām vasarā, ar Ventspili, Kuldīgu un Rīgu. "Pilsētas svētkus varam rādīt televīzijā, ja pašvaldība ir gatava maksāt. Mēs izsūtām vēstules pašvaldībām. Ventspilī Eirovīzija tiek finansēta no pašvaldības, tāpēc tas ir prioritāri," norādīja E.Kots.
J.Domburs atzina, ka neatceras, ka būtu atklāts konkurss par Eirovīzijas finālu. E.Kots pauda, ka sabiedrisko mediju saturisko virzību ģenerāldirektors vienpersoniski nevar definēt. "Šobrīd nav skaidrības par redakcionālo neatkarību, kur lēmumu pieņem Kots un kur – kanāla satura redaktors," tā J.Domburs.
E.Kots informēja, ka LTV budžeta pieprasījums nākamgad – 17 miljonus. "Šogad no valsts budžets ir 7 miljoni. Nepieciešams padarīt pirmo kanālu vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem, tas izmaksā dārgi," tā LTV vadītājs.
J.Domburs: "Nevar par vairāku miljonu latu vairāk iegūt daudz kvalitātīvāku žurnālistiku, jo pētnieciskās žurnālistikas misija nenotiek. Jāapjēdz, ka valsts ir nozagta arī morāli un idejiski. Vai nevar gadīties, ka pseido - sabiedriskie mediji arī ir nozagti? Es ar to domāju – redakcionālā nozagšana. Krievijas žurnālistiem ne visu laiku sit pa pirkstiem, bet nolikta latiņa, pāri kurai nevar lekt. Runa ir par caurspīdīgiem spēles noteikumiem, kuru nav."
Viņš pauda viedokli, ka ir atvērts darba piedāvājumiem. "Neredzu problēmas pamest žurnālistiku, ja iešu prom no žurnālistikas, iešu biznesā, kurā varēšu vairāk nopelnīt," tā J.Domburs.
E.Kots norādīja, ka rudenī programmas plānā ir ierakstīts, ka trešdienās raidījums Kas notiek Latvijā? ar tā autoru J.Domburu būs joprojām.