Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus.
Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.
Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz eksperīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc.
Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir staidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.
Latvijas normatīvie akti nosaka pienākumu namu pārvaldniekam veikt regulāras būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas, taču nav vienas publiski brīvi pieejamas datu bāzes, kur visiem saprotamā veidā tiktu atspoguļoti dati par katru daudzdzīvokļu namu.
BIS datubāze, tāpat kā citas nozarē lietotās, jau sākotnēji bijusi paredzēta lietošanai tikai profesionāļiem. Plašākai sabiedrībai tā ir pārāk sarežģīta un nepārskatāma. Statistika liecina, ka to lietojošo dzīvokļu īpašnieku skaits ir tuvs nullei, līdz ar to datu ievadīšana šajā sistēmā namu pārvaldniekiem ir liels administratīvais slogs ar zemu lietderību.
Ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanai faktiski būtu jāievieš autotransporta ikgadējām pārbaudēm līdzīga sistēma. Tehniskajā apskatē transportlīdzekļiem piešķir kādu no četriem vērtējumiem: “0” - ja transportlīdzeklim trūkumi vai bojājumi nav konstatēti, "1" – ja ir sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību, transportlīdzekli var turpināt lietot, "2" – ja konstatēts būtisks trūkums vai bojājums, kas ietekmē apkārtējo vidi vai var ietekmēt satiksmes drošību, - šajā gadījumā transportlīdzekli izmantot drīkst, bet tiek dots mēnesis laika, lai defektus novērstu un atkārtoti izietu tehnisko apskati, "3" – ja atklāts bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud apkārtējo vidi, cilvēku veselību, dzīvību vai satiksmes drošību – šāda transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta līdz trūkumu vai bojājumu novēršanai ar sekojošu jaunu tehniskā stāvokļa pārbaudi.
Būtiski, ka tramnsportlīdzekļu pārbaudes aktā tiek uzrādīti visi konstatētie bojājumi. Vēl būtiskāk, ka CSDD interneta vietnē katrs reģistrēts lietotājs var iegūt detalizētu informāciju par ikgadējā tehniskajā apskatē konstatēto jebkurai Latvijā reģistrētai automašīnai vien ierakstot tās numura zīmi. Vēl vairāk – turpat redzama nobraukuma Latvijā vēsture.
Līdzīgu sistēmu būtu jāievieš attiecībā uz daudzdzīvokļu ēku tehniskā stāvokļa apsekojumiem. Ņemot vērā, ka šādā apsekojumā nav jāiekļauj personu dati, attiecīgas datubāzes izveidošanai nevajadzētu būt ne tuvu ne tika dārgai, kā jau pieminētā BIS vai e-veselības sistēma, taču ieguvums no informācijas pieejamības gan būtu daudzos simtos miljonu vērtējams. Jāņem vērā, ka:
1. Vairāk kā puse Latvijas mājsaimniecības mīt daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļos. Šo ēku absolūts vairums būvētas padomju varas gados un vēl senāk. Tikai niecīga daļa no tām nesenā pagātnē ir kapitāli renovētas. Tas nozīmē, ka avāriju riski vairumā šo ēku ir lieli.
2. Ja ēku dzīvokļu īpašniekiem nebūs viegli pieejamas un ar citiem īpašumiem salīdzināmas informācijas par māju tehnisko stāvokli, var paredzēt, ka viņiem trūks izpratnes par nepieciešamību veikt savlaicīgus ieguldījumus nesošo konstrukciju renovācijā, kas attiecīgi var novest pie daudzām tādām situācijām, kāda šobrīd ir Ogrē, kad būves ekspluatācija ir bīstama un aizliegta. Vēl trakāk var būt, ja kāda cilvēku apdzīvota ēka sabrūk.
3. Līdzīgi kā sliktā tehniskā stāvoklī lietota automašīna var būt bīstama satiksmē, arī būvju sliktais tehniskais stāvoklis var būt par apdraudzējumu ne tikai tajās esošajiem cilvēkiem, bet arī citiem, tostarp kaimiņmājās mītošajiem vai uz ielas esošajiem. Tas nozīmē, ka informācijai par ēku tehnisko stāvokli jābūt publiski pieejamai. Vēl jo vairāk, ja joprojām ir liela daļa dzīvokļu īpašnieku, kuri kategoriski atsakās respektēt ekspertu atzinumus par ēku bīstamību – ja paši neapzināsies riskus, vismaz plašākai sabiedrībai būs iespēja uz viņiem izdarīt spiedienu.
Domnīca “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” ir daudzdzīvokļu namu pārvaldnieku, namu īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku biedrību, būvspeciālistu, kā arī dažādu jomu namu apsaimniekošanas ekspertu pieredzes un zināšanu apmaiņas formāts.