DP uzmanības lokā nonākusi Rail Baltica projekta iztroļļošana

Tam uzmanību pievērsusi arī Drošības policija (DP), svētdien vēsta Latvijas Televīzija.Tā dēvētie interneta troļļi ir personas, kuras masveidīgi iesaistās diskusijās interneta vidē - ziņu portālu komentāru sadaļās, sociālajos tīklos -, lai tiražētu kādai ieinteresētai pusei, piemēram, valstij vai ietekmīgam politiskajam spēkam, labvēlīgu viedokli, tādējādi nomācot pretēju uzskatu paudēju argumentus un ietekmējot sabiedrisko domu. Interneta troļļošanu vienkāršākā formā var "uzticēt" arī automatizētai sistēmai, kas vienu un to pašu saturu atkārtoti publicē no dažādiem kontiem.Tiešī šāda aktivitāte novērota arī saistībā ar Rail Baltica - sociālo tīklu vidē parādījušies identiski ieraksti no it kā dažādu lietotāju kontiem, pat izmantotā ilustrācija ir viena un tā pati. Ierakstos gan masveidā izceltas norādes par to, ka Latvija un Lietuva nespēj vienoties par projekta realizāciju, gan uzsvērta iedzīvotāju neapmierinātība par tuneli, ko iecerēts izbūvēt zem Āgenskalna."Šī te diskusija par Rail Baltica projektu ir nonākusi mūsu uzmanības lokā. Skaidri var redzēt, ka tur viedoklis ir tendēts vienā virzienā, iedarbojoties uz sabiedrisko domu, lai noskaņotu to vienā virzienā. Pagaidām vēl nav zināms, kas to dara un kā interesēs tas tiek darīts - vai tas ir ārvalstu inspirēts vai kādu latviešu politisko vai ekonomisko spēku interesēs. Varu teikt - vislabākais līdzeklis tā saucamo troļļu aktivitāšu izzināšanā un likvidēšanā ir tieši paša cilvēka kritiska pieeja sociālajos tīklos publiskotajai informācijai. Galvenais ir paša analīze," Latvijas Televīzijai telefonsarunā norādīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.Viens no iemesliem, kāpēc troļļu aktivitātes tiek mērķētas Rail Baltica virzienā, varētu būt fakts, ka pašlaik Latvijai dzelzceļa savienojums ir tikai ar austrumiem. Ātrgaitas dzelzceļa mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, bet daudzi, tostarp Krievija, nav ieinteresēti šī projekta tapšanā, ko uzsvēruši arī daudzi transporta nozares eksperti.Drošības policija atzīst, ka Latvijas politiskie procesi regulāri atrodas interneta troļļu dienaskārtībā. Kaut šādus ierakstus var ģenerēt un tiražēt arī ar automatizētas sistēmas palīdzību, troļļošanai tīmeklī tiek algoti arī cilvēki, kuru uzdevums ir iesaistīties diskusijās par labu savam "darba devējam". Nesenie pētījumi arī atklājuši, ka Krievijā Kremļa politikas nostādņu popularizēšanai gan Krievijas, gan citu valstu informatīvajā telpā tiek veidotas veselas tā dēvēto troļļu "fermas", kurās darbojas pat 600 cilvēki.