Drošības policija vērtē Lindermana izteikumus par Latgales autonomijas ideju

Es balsoju - par ''simts minimālajām mēnešalgām''. Cietumā lai neliek-nevēlos uzturēt vienu rasistu par saviem nodokļu maksājumiem...

Linder ir mikstais, bet Ziriks ir vecais.,

Cik ilgi var auklēties ar Lindermanu un tikai vērtēt? Viņš visi Latvijai neļauj mierīgi dzīvot, bet iestādes tikai vērtē.

Latgales autonomijas ideja nav jauna un Lindermaņa k-gs nebūt nav tas autors....

Latvijas finanshu ministrijai un KNAB buutu jaaizmeklee, kas finansee Lindermanja Latvijas valstij naidiigaas izdariibas. Pat ja vinju vadiitu slimiigs naids pret latvieshu tautu, mafiozaam struktuuraam buutu jaamaksaa par Lindermanja greizajiem gaajieniem. Jaasamaksaa vinja izdevumi.

Vai tiešām vēl nepietiek ar to visu, ko viņš te ir sadarīji? Viņu sen jau vajadzēja iebāzt mucā un izšaut no Latvijas

Kāpēc maza kretīnu grupa var nesodīti āzēt visu Latvijas sabiedrību ! Tā jau vairāk nav demokrātija, bet ANARHIJA! DEMOKRĀTIJĀ visu nosaka vairākums!

izsūtīt un viss! Viņš nav pilsonis un ir naidīgs, nelojāls Latvijai un latviešiem

Pastāv daudzi un ļoti dažādi varianti: izkrīt pa logu, sadzeļ bite, saēdas poloniju, pakrīt uz banāna mizas, sabrauc tramvajs, nošauj bēgot, utt, utjp, ja pats nesaprot.

Moldovas ,Grūzijas uc variants !

Iepūtiet jūs viņam pakaļā.

tris gadus vinam-vissmazakais terminsh shadam lopam!!!

Pavisam vienkārši – burtiski pāris dienu laikā ir izrādījies, ka Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to darbības likumību un ētiskumu uzrauga sīks, nožēlojams un neveikls melis. Šo meli sauc Ainārs Dimants – kādreiz viņš laikraksta Diena slejās kā komentētājs mācīja citus dzīvot, slavinot godīgumu, ētiskumu un caurspīdīgumu, pēc tam par visām šīm cildenajām lietām mācīja studentus. Taču nu Dimanta kungs ir spēris vēl lielu soli uz priekšu un ticis pie laba amata, savas bijušās idejiskās krustmātes Sarmītes Ēlertes un citu tikpat izcili ētisku cilvēku atzīts par labu esam, lai uzraudzītu visus Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un par šo uzraudzīšanu arī saņemtu labu algu. Valstiskais amats gan ar Dimanta kungu ir izspēlējis sliktu joku, nostādot viņu situācijā, kad vairs ne tukšā un skanīgā muldonībā, bet reālos darbos ir jāapliecina savs personiskais godīgums, ētiskums, caurspīdīgums un rūpēšanās par valsts naudu. Un tad nu arī izrādījies, ka patiesībā, reālajos darbos Dimanta kungs ir viens sīks melis – turklāt neveikls melis, kurš vienus melus iedomājas piesegt ar vēl citiem. Sākotnēji Dimants neparko nevēlējās atbildēt uz patiesībā gana vienkāršiem jautājumiem – kādus īsti pakalpojumus viņa vadītajai iestādei sniedzis bijušais žurnālists Jānis Domburs. Sak’, atšujieties, uz mani visādi dumji ētikas kodeksi vairs neattiecas! Piespiests pie sienas ar oficiālu pieprasījumu, Dimants uzskatīja par prātīgāku vienkārši sameloties – re, padomes mājas lapā viss prasītais jau sen esot publicēts. Meli, protams, bija izcili muļķīgi – jo Dimanta kungs acīmredzot neiedomājās, ka kāds taču varētu viņa iestādes mājas lapā patiešām ielūkoties un pārbaudīt, kas tieši tur publicēts. Izrādījās – kaut kādas nieka sešarpus lappusītes, par kurām ar Dimanta svētību no budžeta naudas samaksāti divi tūkstoši latu. Vai tas tiešām varētu būt viss? Tā kā Dimanta kungam šķita, ka nu gan visādiem uzmākoņām vajadzētu likties mierā, nācās piesaistīt administratīvo tiesu – un tā ētikas kodeksus sen aizmirsušajam Dimanta kungam par brīnumu uzskatīja, ka likums ir jāievēro arī šādiem te izbijušiem Dienas komentētājiem un morāles karognesējiem. Ko darīt sprukās nonākušam melītim, saprotot, ka taisnība tūlīt, tūlīt nāks gaismā? Būtu cilvēkam pietiekami dūšas un godaprāta, viņš vienkārši atzītos – jā, nu, tā muļķīgi sanāca, vairāk tā nedarīšu, atvainojiet. Bet mūsu elektronisko mediju galvenais uzraugs izvēlējās citu ceļu – pamēģināt paslepus nomainīt savas iestādes mājas lapā iepriekšējo „pētījuma” versiju ar steigā jaunizgatavotu, jau garāku, un cerēt, ka nu gan viss būs labi. Bet atkal nav labi – jo meliem, kā zināms, ir īsas kājas pat tad, ja to autors ir cilvēks, kas ilgus gadus citus mācījis uzvesties ētiski un godīgi. Protams, mums nav ne vismazāko ilūziju par to, ka, teiksim, jau nākamajā dienā citi plašsaziņas līdzekļu padomes ētiskie biedri principiāli nosodīs savu ētisko priekšnieku: tās vārnas, kas savāktas šajā iestādē, viena otrai acī nudien neknābs. Tā nu atliek tikai izteikt līdzjūtību visiem Latvijas radio un TV kanāliem, kas tikuši pie šādiem uzraugiem.

Уродину на родину!