Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, kurš piedalījās Valsts prezidenta izveidotajā darba grupā, saskata iespēju ar lielāka finansējuma piešķiršanu mazināt partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem. Tādējādi politiskie spēki varētu patstāvīgāk veidot savu politiku, uzskata jurists.
Valsts prezidents Saeimā pieteica tikai iniciatīvu, bet grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā iesniedza valdības partiju deputāti. Tagad valsts finansējums partijām ir 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, bet projekts paredz šo summu dubultot. Ja Saeima grozījumus pieņems, partijas, kuras nākamajās Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2% balsu, varētu pretendēt uz 1,42 eiro par katru balsi. No valsts budžeta gadā partiju finansēšanai paredzēti 612 394 eiro.
LRA līderis Bondars pieļauj, ka arī dubultotais valsts atbalsts ne tuvu nav tik liels, cik partijas tērē savām vajadzībām kampaņu laikā. Tas liek šaubīties, vai tās spēs atbrīvoties no interešu grupu ietekmes. "Nogriezīsim sunim mazliet asti un cerēsim, ka suns izskatīsies skaisti. Varbūt tad griezt uzreiz visu asti," sacīja Bondars.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) sacīja: "Valda Zatlera izdotais rīkojums numur divi atbrīvoja Saeimu no oligarhu ietekmes, bet - ne no oligarhu naudas." Viņš par vēlamu uzskata sistēmu, kurā ziedojumu griesti tiek samazināti un partiju galvenais ienākumu avots ir to biedru maksa un ziedojumi. Tagad esot turīgi cilvēki, kuri sadalot riskus un sponsorējot vairākus politiskos spēkus.
Komisijas priekšsēdis arī atbalsta to, ka partijām ierosināts brīvāk rīkoties ar valsts naudu. Tagad esot tā, ka seminārus par šiem līdzekļiem varot rīkot, bet kafijai un cepumiem semināru starplaikos to vairs nevar izmantot. Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka Reformu partijas neveiksmes sākās arī tāpēc, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atņema tai valsts finansējumu, jo par to bija iegādāta biroja grāmatvedības programma un nodrošināta ēdināšana partijas pasākumos.
Šajās Saeimas vēlēšanās neviena zem 5% barjeras palikusī partija nesasniedza 2% barjeru, kas dotu iespēju pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām šādas tiesības bija LPP/LC, bet tā savu darbību nolēma pārtraukt.