Šobrīd Latvijas un citas valsts pilsonība ir 51 123 cilvēkiem, no tiem deklarētā dzīvesvieta Latvijā ir 10 714. Šādas valstis ir 129, un 40 ir tādas, ar kurām ir pieļaujams šāds dubultstatuss, taču ir izņēmuma gadījumi, kad arī ar citām tas ir iespējams. Lielākoties gan personai līdz 25 gadu vecumam ir jāizvēlas, kuras valsts pilsonību paturēt.
Lielākā daļa – Lielbritānijā un ASV
Visvairāk šādu personu ar dubultpilsonību dzīvo Lielbritānijā – 10 856, tai seko ASV, kas iepriekš ieņēma pirmo vietu, – 9268, Izraēla – 5383, Krievija – 4049, Vācija – 3230, Īrija – 2878, Austrālija – 2832, Kanāda – 2591, Zviedrija – 1827. Gandrīz puse no dubultpilsoņu kopskaita ir bērni un jaunieši līdz 25 gadiem, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Cielēna.
Attiecībā uz Krieviju – ar šo valsti ir iespējams šāds statuss tad, ja bērnam reģistrē Latvijas pilsonību līdz 18 gadiem (tieši šajā vecumā ir visvairāk šo personu – gandrīz 2500), kā arī trimdiniekiem, izsūtīto personu pēctečiem un latviešiem. Pie šīs grupas pieder arī tie latviešu pēcteči, kuru senči izceļoja uz Krieviju XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, taču tad šis fakts ir jāpierāda. Ja nav pašam pasē ierakstīts, ka esi latvietis, tad jābūt atbilstošiem priekšteču dokumentiem. Ja to nav, tad jāvēršas tiesā vai jāizmanto naturalizācijas process pilsonības iegūšanai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00