Šie grozījumi attiecas tikai uz pārvaldnieka paša sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu, nevis uz tā sauktajiem komunālajiem pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem. Tāpēc pārvaldnieka izrakstītajā rēķinā dzīvokļa īpašniekiem jābūt skaidri nodalītiem tiem pakalpojumiem, kurus sniedz pārvaldnieks pats, un tiem, kurus sniedz cita persona. Proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem (atlīdzība par pārvaldīšanu, obligāti veicamie pārvaldības izdevumi) jābūt atdalītiem no uzturēšanas jeb komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, atkritumu izvešana, siltumenerģijas un ūdens piegāde, kanalizācijas nodrošināšana).
Jāatzīmē, ka personas, kas nodarbojas ar dzīvojamo māju (tajā skaitā arī dzīvokļu īpašumu) pārvaldīšanu, bet to ar PVN apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 50 000 eiro, tāpat kā līdz šim, varēs izmantot tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Savukārt, ja šāda persona jau ir reģistrēta kā PVN maksātājs, tad tai administratīvais slogs ar šo regulējumu samazināsies, jo būs vienkāršāka PVN rēķinu izrakstīšana, kā arī veikto darījumu uzskaite.
PVN režīms nemainās attiecībā uz saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja darījumā pārvaldnieks pilda tikai starpnieka funkciju. Tāpat tiek saglabāts atbrīvojums no PVN iedzīvotājiem par dzīvojamo telpu īri.
Tāpat pēc izmaiņu stāšanās spēkā reģistrētam PVN maksātājam būs tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Tāpat ir paredzēts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējam, kas ir reģistrēts PVN maksātājs, ir tiesības piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (tā saukto kases principu) attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 miljonus eiro. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējs, kas ir reģistrēts PVN maksātājs un kas pēc 2016. gada 1. jūlija līdz šā taksācijas gada beigām vēlas piemērot kases principu attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu atbilstoši PVN likumā noteiktajam.
Līdz šim saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ar PVN neaplika dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegto dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumu to biedriem. Tā kā šādu atbrīvojumu Eiropas Savienības (ES) regulējums PVN jomā neparedz, rezultātā Eiropas Komisija bija ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru, kas nozīmē, ka pret Latviju varētu tikt vērstas finanšu sankcijas par ES tiesību aktu nepiemērošanu, ja netiktu izdarīti nepieciešamie grozījumi PVN likumā. Jāatzīmē, ka minētā direktīva neparedz samazinātās PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam.
Minne
absurds
Jānis