Ēku apsaimniekotāja Civinity, kas pārvalda vairāk nekā 300 ēku, Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītāji Gatis Roze un Kalvis Ruska, raksturojot situāciju, stāsta, ka vairākos daudzdzīvokļu namos, kuros saskaņā ar ugunsdrošības standartiem jābūt zibensnovedējam, tāds nemaz nav izbūvēts vai ir tikai butaforija bez nepieciešamā sazemējuma. Tāpat ir izbūvētas automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, bet tās nestrādā. Ir pat tādi gadījumi, kad projekta sadaļā – zibens uztvērējs – ir tukšums.
Ir arī tādi kuriozi kā durvis, kas veras uz pretējo pusi, nekā paredzēts pēc ugunsdrošības noteikumiem. Tas rada jautājumus, kā būvvalde šādas ēkas varēja pieņemt ekspluatācijā.
Tā kā tas notika pirms vairāk nekā desmit gadiem, vainīgo atrast ir teju neiespējami.
Papildu izmaksas
Interesanti, ka būvniecības portāls ABC jau 2010. gadā rakstīja, ka būvniecības buma laikā ''tika būvēti neadekvāti dārgi, izmaksu un ekspluatācijas ziņā nerentabli, neprofesionāli, nekvalitatīvi, kā arī videi, pasūtītājam un lietotājam nedraudzīgi projekti''. Tāpat rakstā minēts, ka vairākas iekonservētas daudzdzīvokļu mājas ''ir tik nekvalitatīvi projektētas un būvētas, ka projekti principā jāsāk no nulles – jāveic pārplānošana, rekonstrukcija utt.''.
Roze un Ruska skaidro, ka visi minētie defekti rada papildu izmaksas dzīvokļu īpašniekiem, kuriem visas būvniecības procesā pieļautās neizdarības jānovērš pašiem par saviem līdzekļiem. Pārvaldītāji min: ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārbaudē konstatē neatbilstību ugunsdrošības noteikumiem, tiek dots termiņš, kura laikā trūkumi jānovērš. Ja dzīvokļu īpašnieki to neizdara, tad mājas pārvaldītājiem tiek uzlikts sods, kas pēcāk tiek piedzīts no dzīvokļu īpašniekiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!