Lai arī ventspilnieks Einārs Špics Rīgā uzturas bieži, personalizētais e-talons viņam vēl neesot iegādāts. Jaunietis atzīst, ka nākas pirkt dzeltenos jeb nepersonalizētos e-talonus. Senāk lielākā problēma bijusi vien maka piedrazošana, taču viņš ar laiku novērojis, ka lielveikalos, ejot cauri drošības detektoriem, tie vairākas reizes nepamatoti pīkstējuši. Sākumā tam nepievērsu uzmanību, taču ar laiku tas sāka palikt nepatīkami un kaitinoši, atceras E. Špics.
Pēc vairākām neērtām reizēm, kad veikala apsardze jaunieti noturējusi par garnadzi, puisis konstatējis, ka pie vainas ir nekas cits, kā vien viņa maka saturs: "Sapratu, ka divi vai vairāki e-taloni, kuri atrodas blakus viens otram, ir iemesls, kāpēc ikreiz, kad, ejot cauri detektoriem, pīkstu kā zaglis."
Lielveikala Maxima apsargs, kurš vēlējās palikt anonīms, atzina, ka apsargi par šādu problēmu zina, tomēr nevar uzskatīt, ka tā ir plaši izplatīta: "Reizes, kad e-taloni ir vainojami pie detektoru pīkstēšanas, ir ne biežāk kā viens gadījums nedēļas laikā." Apsargs atzina, ka daudzi cilvēki par e-talonu pīkstēšanu veikalos zina, kā arī reizēm to izmanto: "Tas ir diezgan kaitinoši, jo bez tālākas pārbaudes nekad nevar zināt, vai cilvēks nemelo."
Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis atzīst, ka Rīgas satiksme ir informēta un zina par šādu problēmu. E- talonu pīkstēšanai veikalos pie vainas ir frekvenču sakritība, jo katrai frekvencei, kura ķer iznesto preci no veikala, ir noteikts diapazons, kurš detektoriem ir uzstādīts. Savukārt šīs frekvences ir apstiprinātas Eiropas Savienībā, un nevienam neesot tiesību tās mainīt vai vājināt. Arī e-talonam ir šāda shēma ar konkrēto frekvenci, kuru Rīgas satiksmei nav iespējams mainīt.
Neviens nevarot izskaidrot, kāpēc šāda problēma ar diviem vai vairākiem e-taloniem un drošības detektoriem pastāv. V. Zaķis uzsver, ka detektoru pīkstēšanu var izraisīt kombinācija, kurā ir e-talons un bankas maksājuma kartes. Tomēr lielveikaliem ir iespējams koriģēt šo detektoru jūtīgumu, padarot tos vājākus.
Arī Rīgas satiksmes pārstāvis atzīst, ka problēma nepastāv masveidā, turklāt pēdējā laikā cilvēki par šo problēmu sūdzas aizvien retāk. Neesmu pārliecināts, ka Rīgas satiksmei būtu jāuzņemas atbildība, tajā pašā laikā – nevar noliegt, ka problēma pastāv, tā V. Zaķis. Šajā gadījumā tikpat liela atbildība būtu jāuzņemas arī bankām, kurām vajadzētu brīdināt savus klientus par pastāvošo problēmu. "Tas vairāk ir uz apsardzes pleciem. Daudzi veikali to ir ņēmuši vērā, un detektorus ir pielāgojuši," atzina V. Zaķis.