Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome norāda, ka ASV valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
ASV Valsts departamenta publicētajā ziņojumā par Taisnīguma atjaunošanas likumu (JUST Act) ir sniegta informācija par valstu sasniegto progresu attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu traģēdijas upuriem.
Ņemot vērā, ka dzīvo vidū ir palikuši tik maz upuru, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzskata, ka Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019.gada likumprojekta izskatīšanas un pieņemt to, lai nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā.
ASV Valsts departamenta ziņojuma sadaļā, kas ir veltīta Latvijai, ir atzīmēti nozīmīgi sasniegumi tādās jomās kā arhīvu un vēsturiskie pētījumi, sabiedrības izglītošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana, norāda padome.
"Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un tajā ietilpstošās organizācijas aktīvi piedalījās šajā darbā, kurš turpināsies ar Latvijas valsts atbalstu. Tā, pēdējo 20 gadu laikā esam uzcēluši piemiņas objektus vairāk nekā 200 ebreju masveida iznīcināšanas vietās. Esam noskaidrojuši simtiem glābēju vārdus, kuru piemiņa ir iemūžināta memoriālā Rīgas centrā. Esam atklājuši jaunus faktus, identificējuši un izpētījuši jaunus dokumentus," teikts paziņojumā.
Ziņojumā vienlaikus tiek pievērsta uzmanība pārāk lēnajam Latvijas progresam ebreju īpašumu restitūcijas jautājumos. Laikā no 1991. līdz 2016.gadam valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no sabiedriskajiem un reliģiskajiem īpašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscēti padomju okupācijas laikā un holokausta gados, lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vēl 265 īpašumus, kuriem jāpiemēro restitūcija, norāda padome.
Kopš 1990.gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. "Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijas izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības," aicina Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Kā vēstīts, pirms gada partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) un Jaunā Vienotība atsauca savu rosināto likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, kas paredzēja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.
AP līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka partijas likumprojektu atsauc, ņemot vērā deputātu iebildumus par to, ka nav notikušas diskusijas par iniciatīvu.
Politiskā spēka piedāvājums paredzēja šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā. Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Kā bija teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs "iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā".
Tāpat likumprojektā bija paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums būtu galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiktu izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.