Krupņikovs pauda, ka ar pašlaik piedāvāto risinājumu ebreju kopiena nolikta "zaudēts-zaudēts" situācijā, kas to neapmierina. "Ja mēs neakceptējam šos īpašumus, tad mūs apvainos, ka mēs esam atteikušies no tās labās gribas, kas nāca no Latvijas valdības, mēģinot atdot piecus īpašumus. Ja mēs pieņemam trīs graustus, vienu sinagogu, kuru mēs atdosim Kandavā pašvaldībai, vienu īpašumu, kas apgrūtināts ar īri, tad neko citu kā finansiālo slogu ebreju kopiena nesaņems," skaidroja Krupņikovs.
Viņš arī uzsvēra, ka ir labi, ka tiek sperts pirmais solis šī jautājuma risināšanā, tomēr ebreju kopiena vēlētos, lai šis jautājums tiktu atrisināts vienā piegājienā un netiktu vilkts garumā.
Krupņikovs arī norādīja, ka kopumā sākotnējā sarakstā ir aptuveni 315 īpašumi, kas piederējuši ebreju kopienai, bet laika gaitā no tiem reliģiskajām organizācijām atdoti 35 īpašumi. Krupņikovs pauda, ka vienreiz būtu jāizskata šis saraksts un jāvienojas, kā atrisināt jautājumu ar kopienas īpašumu restitūciju.
Viņš arī ieskicēja deputātiem iespējamo risinājumu, proti, tiktu izveidots fonds, kuru pārvaldītu 11 pārstāvji, bet virsuzraugs būtu Finanšu ministrija.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) sēdes noslēgumā norādīja, ka šis ir būtisks jautājums - ja pašlaik esam gatavi atdot vairākus īpašumus ebreju kopienai, vai tā vēlēsies tos pieņemt.
Komisija plāno turpināt diskusijas par šo jautājumu un pagaidām vēl nav lēmusi par likumprojektiem, kas saistīti ar vairāku ēku atdošanu ebreju kopienai.