Tiesā vērsās vairākas personas, tai skaitā Rīgas domes deputāte Inna Djeri (LKS), lūdzot ECT izvērtēt Latvijā 2018.gadā veikto reformu, kura paredzēja daļēju pāreju uz izglītību latviešu valodā pirmskolas izglītības iestādēs.
Savās sūdzībās tiesai iesniedzēji apgalvoja, ka 2018.gadā īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas kā mācību valodas proporcijas palielināšanu pirmsskolas izglītības posmā, skārusi viņu kā mazākumtautībām piederošu ģimeņu tiesības uz izglītību mazākumtautību valodā. Iesniedzēji apgalvoja, ka 2018.gadā īstenotā reforma ierobežoja iesniedzēju bērnu tiesības uz pieeju izglītībai un diskriminēja viņus valodas dēļ.
Tāpat kā citās līdzīgās lietās, prasītāji nav izvirzījuši nekādus īpašus argumentus par negatīvajām sekām viņu iespējām iegūt izglītību, spriedumā norāda ECT.
Tiesa sniedza vērtējumu par 2018.gadā īstenotās izglītības reformas samērīgumu ar izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem. Savā vērtējumā tiesa, līdzīgi kā iepriekšējās lietās, par 2018.gada izglītības reformas posmu norādīja, ka valsts ir tiesīga īstenot pasākumus, lai labotu vēsturisku apstākļu rezultātā radītās faktiskās nevienlīdzības latviešu valodas lietojumam izglītībā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, kultūru un identitāti.
Turklāt tiesa norādīja, ka 2018.gada grozījumi nebija neparedzami un pēkšņi un neatcēla krievu valodas kā mācību valodas lietojumu pilnībā. Tiesa uzsvēra dzimtās valodas apguves nozīmi bērna pirmajos gados, kas norādīja uz valsts šaurāku rīcības brīvību šajā jautājumā. Tomēr pirmsskolas izglītība lielākajā daļā valstu nebija obligāta, kas pieļāva nedaudz plašāku rīcības brīvību šajā jomā. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka Latvija nebija pārkāpusi tai piešķirto rīcības brīvību un atšķirīgā attieksme bija piemērota un samērīga ar izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem.
Pievēršoties divu iesniedzēju sūdzībām saistībā ar bērnu ar īpašām vajadzībām, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, iespējamu diskrimināciju, tiesa neizslēdza, ka var būt īpaši apstākļi, kuros valstij būtu pienākums nodrošināt bērniem ar īpašām vajadzībām pirmsskolas izglītību viņu dzimtajā valodā.
Vienlaikus tiesa atzina, Latvijas izglītības sistēma nodrošina iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām gan speciālās pirmsskolas izglītības programmās, gan vispārējās izglītības programmās, nodrošinot individuāli pielāgotu pieeju. Turklāt abās programmās bērni varēja turpināt apgūt savu dzimto valodu. Atzīmējot, ka iesniedzēji nebija pietiekami pamatojuši savus argumentus, tiesa secināja, ka arī šajā aspektā nav pieļauta diskriminācija.
2018.gadā pieņemti grozījumi Izglītības likumā paredzēja palielināt latviešu valodas kā mācību valodas proporciju pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī.
Kā aģentūrai LETA pauda Latvijas Krievu savienībā (LKS), šāds spriedums neesot bijis liels pārsteigums. Kā pauž Djeri, ECT esot atzinusi, ka šis lēmums nav diskriminējošs pret krievu valodu, jo Latvijā esot īpaša demogrāfiska situācija. Viņa uzsvēra, ka tomēr to uzskata par "mūsu bērnu tiesību pārkāpumu".
Arī viens no pieteikuma izstrādātājiem Vladimirs Buzajevs izteicās, ka tiesas lēmums viņu nav pārsteidzis, jo esot "tāda 21.gadsimta tendence neuzskatīt krievus par cilvēkiem". Kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, šī tendence esot kļuvusi "par meinstrīmu".
Viņa ieskatā, tiesa neesot paudusi neko oriģinālu, bet atsaukusies uz saviem iepriekšējiem lēmumiem, atzīstot, ka Latvijai ir unikāla vēsture un "visu drīkstot un viss esot samērīgi".
Buzajevs izteicās, ka cīņā pret krievu izglītības pārlatviskošanu starptautiskajā līmenī esot palikusi tikai Apvienoto Nāciju organizācijas Cilvēktiesību komiteja, kuras lēmums šajā jautājumā esot gaidāms drīzumā.
Jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās, pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.
No 2024.gada 1.septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasēs.
2023.gada izskaņā ECT citā lietā paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta spriedumos lietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.
Iesniedzēji pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa 2020.gadā atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.
ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.