ECT daļēji apmierina Miķelsona sūdzību pret valsti

2010.gada pieteikumā Miķelsons, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantu, kas nosaka tiesības uz brīvību, apgalvoja, ka pirmstiesas apcietinājums viņam tika piemērots prettiesiski, tas nebija pienācīgā kārtā pamatots un ka viņam un viņa aizstāvim netika dota iespēja pienācīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kas kalpoja par pamatu lūgumam par apcietinājuma piemērošanu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.Spriedumā ECT vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka iesniedzējs tika aizturēts nekavējoties pēc kratīšanas beigām. Tādējādi iesniedzēja aizturēšana nebija pārsniegusi likumā noteikto maksimālo termiņu - 48 stundas.Vienlaikus ECT nepiekrita iesniedzēja apgalvojumiem, ka faktiski viņš būtu jāuzskata par aizturēto personu jau kratīšanas laikā. Šajā sakarā ECT atzīmēja, ka iesniedzējs kratīšanas laikā brīvi pārvietojās savā dzīvoklī, netraucēti lietoja mobilo tālruni, lai sazinātos ar personām ārpus viņa dzīvesvietas, un viņš neatradās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apsardzībā. Visbeidzot ECT norādīja, ka ne iesniedzējs, ne viņa aizstāvis neizmantoja iespēju apstrīdēt kratīšanas un aizturēšanas norises kārtību un tiesiskumu, izdarot ierakstus attiecīgajos izmeklēšanas darbību protokolos.Vērtējot iesniedzēja sūdzību par savlaicīgu pieeju izmeklēšanas lietas materiāliem, uz kuriem balstījās tiesībsargājošo iestāžu pieprasījums par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, ECT atzīmēja, ka gadījumos, kad tiek lemts jautājums par indivīda brīvības ierobežojumiem, tiesvedības procesam ir pilnībā jāatbilst pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem.Tiesa norādīja, ka sākotnējie izmeklēšanas lietas materiāli bija pieejami gan procesa virzītājam, gan Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesim, gan Rīgas apgabaltiesai pārsūdzības instancē. Tādējādi šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma procesuālo lēmumu pieņemšanā un pamatojuma izvēlē. Tomēr ne iesniedzējam, ne viņa aizstāvim nebija iespējas iepazīties ar šiem materiāliem daļā, kas tieši attiecās uz konkrētā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību, kas savukārt ierobežoja viņu iespējas efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus.Lai gan ECT atzina izmeklēšanas noslēpuma būtisko nozīmi izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanā tās sākumstadijā, tomēr tās ieskatā izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, būtu jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei. Tāpat ECT neuzskatīja par nepieciešamu atsevišķi vērtēt iesniedzēja sūdzību par viņam piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.Saistībā ar to, ka iesniedzējs nelūdza piespriest viņam kompensāciju, uzskatot, ka pārkāpuma konstatēšana viņa gadījumā pati par sevi būtu pienācīga taisnīga atlīdzība, ECT šajā lietā kompensāciju nepiesprieda.Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.