Kariņš nācis klajā ar revolucionāru ideju – naudas atmazgātājus vislabāk varēs izķert, ja Eiropas Savienība izveidos kopēju reģistru ar ziņām par to, kas ir patiesā labuma guvēji katrā uzņēmumā. Tas beidzot ļautu viest skaidrību, kas īsti slēpjas Eiropas Savienības teritorijā, piemēram, Kiprā reģistrētajos ofšoros un garās uzņēmumu ķēdēs un izgaismotu, kuri no tiem ir nodokļu nemaksātāji un krimināli sodāmi.
"Tā pamatdoma ir savilkt cilpu drusku stingrāk, lai būtu aizvien grūtāk gan atmazgāt nelegāli iegūtus naudas līdzekļus, gan arī rupjā veidā izvairīties no nodokļu samaksas," raidījumam sacīja Kariņš.
Ņemot vērā, ka nelegālās naudas darījumu apjoms pasaulē gadā ir milzīgs – ap diviem triljoniem eiro jeb 5% no pasaules iekšzemes kopprodukta, gan ASV, gan vairāku Eiropas valstu valdības ir izrādījušas lielākus centienus pastiprināt šķēršļus naudas atmazgātājiem. Un tāds bija arī sākotnējais Eiropas Komisijas ierosinājums. Taču Kariņa konkrētais priekšlikums par vienotu reģistru sniedzas krietni tālāk, tāpēc uztraukums par to ir liels, norāda Nekā Personīga.
"Ticiet man, dienā vismaz ar diviem dažādiem lobijiem es esmu ticies sākot ar teiksim Īrijas zirgu sacīkšu industrijas pārstāvjiem, caur dažādu valdību pārstāvjiem. Un arī man pagājušajā nedēļā bija tieši no Vācijas valdības pārstāvji, kas ļoti pieklājīgi, bet uzstājīgi argumentēja, kāpēc šādu reģistru vispār izveidot nevajadzētu," atzina Kariņš.
Angelas Merkeles vadītās Vācijas valdības nepatika pret reģistru, kas atklātu firmu patiesos īpašniekus un labuma guvējus, saduras ar, piemēram, Lielbritānijas un Francijas uzskatiem, ka tāds reģistrs ir vajadzīgs. Vēl vairāk – Kariņa partnere ziņojuma gatavošanā – Nīderlandes deputāte uzskata, ka reģistram ir jābūt publiski pieejamam.
"Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi , ka mums ir publisks reģistrs par patiesā labuma guvējiem uzņēmumos, jo tas, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem un arī nevalstiskā sektora dalībniekiem dos iespēju redzēt kas kam pieder un tādējādi iespēju robežās atvieglos arī darbību tiem uzņēmumiem, kas cenšas nodokļus maksāt. Un tas atņems naudas atmazgāšanas iespējas kriminālistiem. Es domāju, mums tiešām ir nepieciešams ar sabiedrības iesaistīšanu palīdzēt attīrīt šo biznesa daļu," norāda Eiropas parlamenta deputāte Judīte Sargentīni.
Tāpēc kolēģe pārmet Kariņam nepietiekamu uzstājību uz publiska reģistra veidošanu. Visskarbāko kritiku Kariņam veltījuši sabiedriskie finanšu uzraugi no starptautiskās Finanšu Caurskatāmības Koalīcijas (Financial Transparency Coalition). Viņuprāt, Latvijas pārstāvis, kam Eiroparlamentā uzticēts gatavot tik svarīgu ziņojumu, varētu pacensties sasniegt daudz labāku rezultātu. Bet tā vietā Kariņš aizstāvot ideju, ka pie reģistra datiem drīkstēs piekļūt tikai dalībvalstu "kompetentas iestādes" - piemēram, policija un banku uzraugi. Kariņš pat esot pieķerts sakām, ka atļaut publiskot reģistru par ofšoru patiesā labuma guvējiem nozīmētu "tikai darīt kaunu bagātiem cilvēkiem".
"Tā ir taisnība, ka Kariņa kungs ir teicis, ka tas tikai kauninātu bagātos. Bet tas nav kaut kas tāds, ko jūs varētu atrast ierakstā. Viņš to ir teicis tikai vienā tikšanās reizē. Tāpēc es neteiktu, ka viņš to ir sacījis publiski. Taču tas nemaina faktu, ka tā ir taisnība," norāda Starptautiskās organizācijas Financial Transparency Coalition pārstāvis ES Kūns Rovers.
"Es neesmu pārliecināts, ka tas citāts ir īpaši akurāts. Es nezinu, no kurienes tas īsti būtu ņemts. Mums ir bijušas debates arī komitejā, kur tieši zaļo frakcija tā ļoti uzstājīgi, varētu pat teikt, agresīvi ne tikai atbalsta šāda reģistra izveidi, bet uzstāj, ka viņam jābūt pilnīgi publiskam," saka Kariņš.
Rovers savukārt pauž, ka padarot reģistru publiski pieejamu tikai attiecīgām valstiskajām institūcijām, sadarbība starp šīm institūcijām var notikt salīdzinoši lēni un tāpēc arī neproduktīvi.
"Es aicinātu viņu tikties ar Vācijas valdības pārstāvjiem un uzsākt strīdu tajā līmenī. Te ir ļoti daudz interešu grupas. Eiropā viņas ir simtiem, pat tūkstošiem. Ja ieklausās katras.. ko katrs saka, nekad nevar panākt rezultātu! Tātad, varētu teikt, es tagad staigāju starp vienu galējību, kur šis lobijs uzstāj , ka ja tas nav pilnīgi atklāts, ka viņš nav nekas, un otra galējība, bet tā ir tā, ar ko ir jārēķinās – ar Vācijas un citu valdību nostādni, kas vispār šādu reģistru negrib. Jo balsos Vācija, ne jau šī te lobija intereses," teica Kariņš.
Raidījums norāda - Kariņam, manevrējot starp 766 parlamenta deputātiem, 28 dalībvalstīm un to pārstāvjiem Eiropas Padomē un Eiropas Komisijā, skan arī padomi būt īpaši uzmanīgam.
Pavasarī gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas, visticamāk, tiem deputātiem, kuri cer iekļūt jaunajā sasaukumā, liks izskatīties plašākai publikai tīkamāk. To varēja just jau tagad. Raidījums aicinājis izteikties Vācijas pārstāvjus, kuri ir pret reģistra ideju – kā Volfu Klincu, Tomasu Mannu un Burkhardu Balcu, taču atsaucības nebija. Tāpat kā nav drošas prognozes, vai svarīgo projektu nenoraks pavisam un labie nodomi beigās nepaliks pie sasistas siles.
"Es domāju, ka priekšvēlēšanu laikā Eiropas parlamentā vajadzētu uzmanīties ar to, ka tas lēmums varētu būt ļoti populārs, respektīvi, ka visa informācija par šīm kompānijām ir visiem pieejama, visiem pilsoņiem. Šādā gadījumā jūs riskējat ar to, ka šādu lēmumu varbūt arī nobalso, bet jūs nesasniegsiet to rezultātu, sarunās ar Padomi, sarunās, lai panāktu trialoga formātā - Eiropas Padome, Parlaments un Komisija, saturīgu rezultātu," norāda EP deputāts Roberts Zīle.
"Ticiet man, es jau pirms sākas oficiālās sarunas, es jau neoficiāli runāju. Tā, ka nav tā, ka es gaidu un rokas klēpī esmu salicis! Tas ir nemitīgs darbs, kurā es esmu dziļi iekšā un es esmu pārliecināts, ka es to panākšu. Man tikai vajadzīgs laiks," teica Kariņš.