Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012. gadā būs 22%. sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26%. Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums būs par 16% sākotnēji iecerētā 21% vietā.
Reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27% sākotnējo 33% vietā, lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51% sākotnējo 79% vietā.
Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011. gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienu, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā palielinātas par 15%, Baltijas jūras rietumu daļā - par 13%.
Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.
Kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā bija sākotnēji iecerējusi, Latviju šāds lēmums neapmierināja un Latvija balsoja pret regulas priekšlikumu.
Ar šo priekšlikumu negatīvi tiek ietekmētas zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā, kas ir būtiskas valsts tautsaimniecībā un nodarbinātībā. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē pret EK ierosināto ievērojamo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā ar Latviju stingri iebilda arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija - arī uz šīm valstīm nozvejas kvotu būtiskais samazinājums atstās smagu ietekmi, skaidro ministrija.
"Latvija aktīvi cīnījās pret Eiropas Komisijas regulas projektā piedāvāto pārspīlēto nozvejas kvotu samazinājumu, jo tas negatīvi ietekmēs zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā. Neskatoties uz to, ka pret Eiropas Komisijas priekšlikumu asi izteicās ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai 2012.gadā zvejnieki vispār varētu sākt zveju Baltijas jūrā. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai arī turpmāk nebūs pieņemama EK izrādītā attieksme pret nozares interesēm un ļoti sasteigtā virzīšanās uz maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni, pielietojot vāji pamatotu un pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu," norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.
Kā ziņots, 15.septembrī EK iesniedza priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, kas Latvijai paredzēja nozvejas kvotu samazinājumu.
Saskaņā ar Latvijas Zivsaimnieku asociācijas datiem 2009. gadā mencu nozveja Baltijas jūrā bija 4598 tonnas, reņģu - 21 555 tonnas, brētliņu - 49 550 tonnas, plekstu - 506 tonnas, salaku - 1275 tonnas, lašu - 12 tonnas. Savukārt 2008.gadā, kad nozvejas kvotas bija lielākas, mencu nozveja bija 4020 tonnas, reņģu - 22 526 tonnas, brētliņu - 57 296 tonnas, plekstu - 650 tonnas, salaku - 1745 tonnas, lašu - septiņas tonnas.