Pētījuma gaitā Latvijā tika monitorēti 0,2% no Eiropas peldvietu skaita jeb 46 peldvietas gan jūras un līča krastā, gan upēs un ezeros. No piekrastes peldvietām par izcilām atzītas nepilni 44%, kas ir krietni mazāk nekā gadu iepriekš, kad to īpatsvars bija teju 82%. Arī iekšzemes ūdeņos vērojams labu peldvietu sarukums: no teju 79% uz 64%. Trijās vietās Latvijā ūdens kvalitāte novērtēta kā ļoti zema: peldvietā Gaujā Siguldā, kā arī Ainažu un Vecāķu pludmalēs.
"Ūdens kvalitāte pludmalēs un citās peldvietās ir viens no vides jautājumiem, kas Eiropas iedzīvotājiem rūp visvairāk. Tomēr vairākās valstīs vēl aizvien problēmas rada lauksaimniecības un notekūdeņu izraisītais piesārņojums, tāpēc jāpieliek lielākas pūles, lai sabiedrībai būtu pieejams drošs un tīrs ūdens," norāda profesore Žaklīna Makgleida, Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore. Tam piekrīt arī ekosertifikāta Zilais karogs programmas vadītājs Jānis Ulme – ir virkne jautājumu, par kuriem Baltijas valstis, atrodot dažādus aizbildinājumus, neizrāda interesi, tostarp mājsaimniecību un lauksaimniecības radītā piesārņojuma kontrole. Vēl viens no soļiem tīrākai jūrai un tādējādi arī peldvietām būtu sistēmas ieviešana, paredzot kuģiem ostās obligāti nodot notekūdeņus.
Līdzās tam, ka ūdens kvalitāte Baltijas jūrā nav spīdoša, J. Ulme uzsver pašvaldību darba nozīmi, rūpējoties par peldvietām. Situāciju var uzlabot, tās labiekārtojot praktiskā veidā – izvietojot labierīcības, atkritumu urnas, arī uzrunājot cilvēkus rūpēties par vidi. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka Zilā karoga programmā nav novērota krasa peldvietu kvalitātes pasliktināšanās, pat otrādi – gadu laikā tā kļūst labāka.
VI pētījuma rezultātiem skaidrojumu rod atšķirīgos vērtēšanas kritērijos – pērn tika veikts ilglaicīgais novērtējums, kurā apkopoti dati par 2008.–2011. gada sezonām, savukārt 2010. gadā datos atspoguļojās tikai vienas peldsezonas rādītāji. Tāpat atšķirīgas ir vērtējumā piešķirtās kvalitātes kategorijas, kas neļauj precīzi salīdzināt rādītājus. Arī J. Ulme uz datiem raugās līdzīgi. Lai gan Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts, uz miljons cilvēkiem ir tikai 20 oficiālu peldvietu. "Tas ir smieklīgi maz, ņemot vērā ūdensresursus, kas mums ir," uzsver Zilā karoga programmas vadītājs.
Būtiski piebilst, ka monitorings gan pērn, gan šogad tiek veikts retāk nekā iepriekš – reizi mēnesī. Tik liels intervāls neļauj ātri reaģēt uz ūdens kvalitātes izmaiņām.
Kopumā kvalitātes standartu minimumam atbilst 92% ES peldūdeņu, no tiem valstis ar vairāk nekā 90% izcilu peldvietu ir Kipra, Horvātija, Malta un Grieķija. Arī ūdens kvalitāte Eiropas iecienītākajās brīvdienu pavadīšanas vietās kopumā pērn bija laba – vairāk nekā 90% atbilda obligātajiem kritērijiem, un Spānijā, Itālijā un Portugālē šis rādītājs ir vairāk nekā 80%. Savukārt salīdzinoši maz lielisku peldvietu ir Nīderlandē, Bulgārijā, Latvijā, Luksemburgā un Beļģijā.