ES pētniecības finansējums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm, un tagad tam ierādīta centrālā vieta saskaņotas inovācijas stratēģijā Inovācijas Savienība, kas Eiropai vajadzīga, lai konkurētu ar lielām, dinamiskām valstīm kā ASV un Ķīna.
Dotācijas rosinās pētniekus pievērsties lielākajām sabiedrības problēmām, ar ko saskaras Eiropa un pasaule. Vairāk nekā 16 000 finansējuma saņēmēju vidū būs universitātes, pētniecības organizācijas un uzņēmumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU, tiem atvēlēts gandrīz 1 miljards eiro.
Paredzēts iedibināt arī jaunu ES Balvu sievietēm novatorēm, kuru darbs finansēts no Septītās pamatprogrammas vai iepriekšējo pamatprogrammu līdzekļiem. Lielākā daļa uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tiks publicēta 20. jūlijā.
Kopumā 220 miljoni no 656 miljoniem eiro, kas pieejami pētījumiem veselības jomā, un 240 miljoni no 1,3 miljardiem eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma tiks atvēlēti pētnieciskajam darbam, kura mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas radītas problēmas.
Pārējais IKT finansējums tiks novirzīts tīkla un pakalpojumu infrastruktūras, nanosistēmu un mikrosistēmu, fotonikas un robotikas, digitālā satura un valodu tehnoloģiju izstrādei un tādiem lietojumiem kā IKT veselībai un IKT energoefektivitātei.
Eiropas Pētniecības padome (EPP) piešķirs gandrīz 1,6 miljardus eiro labākajiem pieredzējušajiem un jaunajiem pētniekiem, kas strādā Eiropā. Lai progresīvās pētniecības rezultātiem palīdzētu nonākt tirgū, ir izveidota maza mēroga iniciatīva Koncepcijas pierādījums (Proof of concept). Vēl viena iniciatīva ir jaunā EPP sinerģijas dotācija (ERC Synergy Grant), lai atbalstītu dažas mazas pētnieku grupas, kuras kopīgi strādā pie viena projekta.
Īstenojot Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības aptuveni 10 000 augsti kvalificēti pētnieki saņems apmēram 900 miljonu eiro lielu finansējumu kā atbalstu pētnieku mobilitātei un karjeras veidošanai. No tā 20 miljoni eiro paredzēti izmēģinājuma projektam, lai finansētu Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūru (European Industrial Doctorates) ar mērķi rosināt uzņēmējdarbību un sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem.
265 miljoni eiro, kas rezervēti vides pētījumiem, palīdzēs risināt galvenos uzdevumus tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un efektīva resursu izmantošana.
Atsaucoties uz arvien augošo pieprasījumu pēc nekaitīgākas, veselīgākas pārtikas un ilgtspējīgiem bioresursiem, EK vairāk nekā 307 miljonus eiro ieguldīs spēcīgas bioekonomikas izveidē, lai uzlabotu ražošanas metodes, radītu jaunas nozares un darbavietas.
Īpaši stimuli ir paredzēti mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) līdzdalībai, jo to lielā nozīme inovācijā nav noliedzama. Papildus nesen vienkāršotajiem noteikumiem MVU atvēlētā ieguldījumu pakete gandrīz 1 miljona eiro apmērā aptver arī izmēģinājuma shēmas, kas iekļautas tēmā Veselība un ko paredzēts finansēt ar Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas finanšu mehānismu MVU. 488 miljoni eiro nanotehnoloģijām ļaus pievērsties tādām jomām kā nākotnes rūpnīcas, zaļie automobiļi un energoefektīvas ēkas.
Pētniecība un inovācija tīrākam, drošākam un efektīvākam transportam un mobilitātei saņems 313 miljonus eiro.
Komisija ir ieplānojusi 40 miljonus eiro Viedo pilsētu iniciatīvai (Smart Cities initiative), lai palīdzētu rast efektīvākus veidus, kā izmantot enerģiju un nodrošināt pilsētu transportu.