ATPL un LTRK nosūtījušas viedokļa ziņojumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), kā arī ārlietu un ekonomikas ministriem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētājiem, kā arī Latvijas vēstniekam ASV, aicinot Latvijas valdību izveidot pastāvīgu ekonomisko pārstāvniecību ASV ar mērķi paplašināt tirdzniecību un investīcijas starp abām valstīm.
ATPL valdes priekšsēdētājs un prezidents Arnis Kākulis aģentūrai LETA norādīja uz pārstāvniecības atvēršanas nepieciešamību, lai veicinātu Latvijas eksportu uz ASV, palielinātu Latvijas uzņēmumu investīcijas ASV, kā arī lai piesaistītu vairāk ASV investīciju Latvijai.
"Esmu pārliecināts, ka pastāvīga ekonomiskā pārstāvniecība ASV būtiski palielinās Latvijas eksporta izaugsmes potenciālu, ļaus veiksmīgi piesaistīt ASV investīcijas un stiprinās divpusējās ekonomiskās attiecības, sevišķi laikā, kad Latvijas uzņēmēji aktīvi meklē diversifikācijas iespējas saistībā ar Krievijas krīzi," sacīja Kākulis.
ATPL un LTRK vērš uzmanību uz trim virzieniem, kuri būtu jāņem vērā, lai Latvija spētu iekļauties Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības un investīciju plūsmā - Latvijai jābūt labāk jeb pastāvīgi pārstāvētai ASV; ekonomiskajai pārstāvniecībai ir jābūt efektīvai un rezultatīvai; lai pārstāvniecības darbība būtu sekmīga, jānosaka tās galvenie mērķi, uzdevumi un pienākumi.
Uzņēmēju organizācijas ir vienisprātis par to, ka ASV ir liels un nozīmīgs tirgus, kura pievilcība pieaugs vēl vairāk līdz ar Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma noslēgšanu starp ES un ASV.
ATPL un LRTK ir gatavas iesaistīties dialogā ar valdību un parlamentu, lai stiprinātu un attīstītu šādas pārstāvniecības drīzu izveidi.
Savukārt ekonomikas ministre aģentūrai LETA uzsvēra, ka Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršanai ASV nav līdzekļu.
"Šī tēma ir aktuāla jau labu laiku, bet tas ir budžeta jautājums. Ja būtu nauda, varētu atvērt. ASV ir liela valsts, un ar vienu pārstāvniecību nepietiktu," piebilda ministre.
Viņa atzina, ka jau tagad Latvijas vēstniecībā ASV strādā cilvēki, kas nodarbojas ar ekonomikas jautājumiem. "Mēs turpināsim organizēt vizītes, finansēsim dalību izstādēs utt., bet to var darīt attālinātā režīmā," sacīja Reizniece-Ozola.
Ministre uzsvēra, ka Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršana ASV patlaban nav politiķu dienaskārtībā. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā svarīgāk ir turpināt finansēt esošās Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības, lai tās nepārtrauktu darbu.
Šī jau ir otrā reize šā gada laikā, kad Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL) aicina valsts amatpersonas atjaunot Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ASV. Iepriekš ATPL šādu aicinājumu nosūtīja šā gada aprīlī.
Ekonomikas ministrija aicināja par šo jautājumu diskutēt ar uzņēmējiem, taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem ir maza interese par ASV tirgu, bet LIAA pārstāvniecību šajā valstī varētu atvērt, ja sekos attiecīgs politisks lēmums.
Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība ASV strādāja no 2005.gada līdz 2009.gadam. Saistībā ar nepieciešamību optimizēt LIAA darbību ievērojami samazinātā 2009.-2011.gada budžeta ietvaros ASV pārstāvniecība, izvērtējot tās efektivitāti, salīdzinot ar citām pārstāvniecībām, tika slēgta.
LIAA direktors informēja, ka sarunas par Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršanu tiek aktualizētas laiku pa laikam, taču konkrēta rīcība nav sekojusi.
Turklāt, pēc Ozola teiktā, Latvijas uzņēmējiem par ASV tirgu ir maza interese. Latvijas uzņēmēji lielākoties interesējas par mūsu valstij tuvākiem tirgiem, kā arī par Ķīnu. Piemēram, valsts amatpersonu oficiālajās vizītēs uz Ķīnu visas uzņēmējiem atvēlētās vietas tika aizpildītas, taču uz ASV nepieteicās neviens.
Pēc LIAA informācijas, patlaban ir izveidotas un darbojas 14 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs - Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā un Baltkrievijā.