Viņš skaidroja, ka jau pašlaik 0,3% no harmonizētās PVN aprēķina bāzes tiek ieskaitīti ES budžetā. Taču dažām valstīm, piemēram, Vācijai, Austrijai, Nīderlandei un Zviedrijai, ir noteikts mazāks iemaksu procents.
Strazds uzsvēra, ka jaunais EK priekšlikums nav kāda papildu nodokļa ieviešana, bet gan mēģinājums vienkāršot esošo ES budžeta ieņēmumu finansēšanas sistēmu, nosakot, ka neliela daļa no PVN pamatlikmes ieņēmumiem (runa varētu būt par aptuveni vienu procentpunktu) tiek automātiski pārskaitīta ES budžetā, neizmantojot harmonizētās PVN bāzes aprēķinu.
Savukārt attiecībā uz priekšlikumu aplikt ar nodokļiem finanšu transakcijas Strazds saka, ka par šo nodokli konkrēta priekšlikuma no EK vēl nav, bet tas varētu tikt izstrādāts līdz rudenim.
Vienlaikus ekonomists atgādina, ka pēc pēdējo gadu notikumiem finanšu sektoram jau ir noteiktas papildu prasības no finanšu tirgus uzraugu puses un, visticamāk, tiks arī paaugstināts nodokļu slogs. Taču, viņaprāt, ar jauniem nodokļiem nedrīkstētu aplikt finanšu darījumus, jo tas palielinātu darījumu veikšanas izmaksas un samazinātu darījumu apjomu tirgū jeb likviditāti. Tādējādi palielinātos gan izmaksas uzņēmējiem, piemēram, apdrošinoties pret dažādiem finanšu riskiem, gan, iespējams, vispār būtu apgrūtināti atsevišķi darījumu veidi, piemēram, opciju iegāde.
Kā ziņots, izsakot piedāvājumu nākamajam ES budžetam, EK trešdien, 29.jūnijā, nāca klajā ar aicinājumu ieviest ES PVN, kā arī aplikt ar nodokļiem finanšu transakcijas.
EK prezentētais projekts piedāvāto tēriņu apjomu laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam izsaucis tūlītēju kritiku no Lielbritānijas puses.
Pēc Londonas domām, piemēram, jaunie nodokļi uzliks papildus slogu uzņēmumiem un sagraus ES konkurētspēju.
EK prezidenta Žozē Manuels Barrozu izklāstīto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt ES iespēju tieši iekasēt pašai savus nodokļus, samazinot bloka institūciju līdzšinējo atkarību no dalībvalstu finansējuma.