Saskaņā ar Eirostat datiem 2013.gadā ES jauniešu (15 – 24 gadu vecumā) bezdarbs ir 25%, kas nozīmē, ka darbu nevar atrast gandrīz seši miljoni jaunu cilvēku. Latvijā jauniešu vidū bezdarbs sasniedz 22% jeb 9% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem un ir līdzīgs ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kurās tas ir 21,2%.
Vissliktākajā situācijā jauniešu bezdarba ziņā ir ekonomiskās krīzes skartajās Dienvideiropas valstīs. Tā, piemēram, Grieķijā bez darba ir 59,6% jauniešu, Spānijā – 55,7%, Itālijā – 39,2. Vislabākā situācija ir Vācijā, kur bez darba ir vien 7,7% jauniešu, kam seko Dānija ar 12,6% bezdarba līmeni.
Vācijas raidorganizācija Deutche Welle lielā bezdarba dēļ mūsdienu jauniešus dēvē par zudušo paaudzi, citi ārvalstu mediji runā pat par bezdarba lāstu jauniešiem.
D.Fromholde portālam Diena.lv augstā jauniešu bezdarba cēloņus skaidroja ar ekonomisko recesiju ES, īpaši tās dienvidvalstīs. "Nedomāju, ka vaina būtu jāmeklē izglītības kvalitātē vai jauniešu prasmēs. Galvenais iemesls augstajam jauniešu bezdarbam ES ir ekonomiskā krīze un darbavietu skaita objektīvs sarukums. Mūsdienu jaunā paaudze patiešām ir ļoti sarežģītā situācijā, jo ieiet darba tirgū krīzes laikā, kad praktiski visās nozarēs tiek likvidētas darba vietas. Daudz vieglāk to izdarīt bija jauniešiem ekonomiskās izaugsmes laikā, kad trūka darba roku," atzina D.Fromholde. Viņasprāt, ir skaidri saskatāma cēloņsakarība starp nodarbinātības līmeni un jauniešu bezdarbu. Proti: jo augstāks kopējais nodarbinātības līmenis, jo zemāks jauniešu bezdarbs un otrādi. "Līdz ar to es uzskatu, ka nav iespējami kādi brīnumlīdzekļi tieši specifiskas darba ņēmēju grupas – jauniešu – bezdarba mazināšanai, ja vienlaikus nenotiek vispārēja ekonomiskā izaugsme. Jā, ES ir piešķīrusi sešus miljardus eiro jauniešu bezdarba mazināšanai, taču vissvarīgākais ir tieši kopējās valsts ekonomikas atveseļošanās. Tas skaidri redzams Vācijas gadījumā, kur jauniešu bezdarbs ir zems, pateicoties augstajam nodarbinātības līmenim valstī kopumā."
Vācijas kanclere Angele Merkele intervijā laikrakstam The Guardian norādīja, ka viens no cēloņiem zemajam bezdarbam jauniešu vidū ir Vācijas izglītības sistēmas koncentrēšanās uz profesionālo izglītību. "Lai novērstu "zudušās paaudzes" rašanos, arī citām valstīm būtu jāpārņem Vācijas pieredze, koncentrējot izglītību nevis vienkārši uz akadēmiskām studijām, bet uz praktisko iemaņu ieguvi un praksi," laikrakstam uzsvēra A.Merkele.
Eiropas vadošie eksperti darba tirgus jautājumos šajā ziņā ir vienisprātis ar Vācijas kancleri, norādot, ka tieši profesionālajai izglītībai ir jābūt galvenajam ikvienas valsts instrumentam cīņā pret jauniešu bezdarbu.
Jāatgādina, ka Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis reformas profesionālajā izglītībā jau ir pasludinājis par savu prioritāti, norādot, ka koncentrēsies uz vācu duālās sistēmas ieviešanu. Būtiska arodizglītības daļa būšot jauniešu prakse uzņēmumos. Šai V.Dombrovska iecerei atbalstu jau ir paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija.
D.Fromholde prognozēja, ka jauniešu bezdarbs mūsu valstī tuvākajos gados noteikti mazināsies. Jjau pašlaik ir vērojama tāda tendence, un tas ir tieši saistīts ar ekonomikas atlabšanu. Tāpat Latvijai no ES tiks piešķirti 40 miljoni eiro pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai. Finansējuma lauvas tiesa ir paredzēta jauniešu bezdarbnieku ar zemu izglītības līmeni kvalifikācijas paaugstināšānai.
D.Fromholde arī atzina, ka saskaņā ar Pasaules bankas pētījuma datiem jauniešu bezdarbnieku vidū vislielākā grupa ir jauni vīrieši ar pamata vai pat zemāku izglītību, kas dzīvo laukos. Šo grupu ir samērā grūti integrēt kopējā darba tirgū. "Taču, ja runājam par kopējo jauniešu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, tad situācija jau tagad nav tik slikta, jo vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir vien pieci mēneši," sacīja D.Fromholde.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 25.jūlijā, Labklājības ministrijā notiek konference, kas veltīta jauniešu bezdarba problemātikai.