Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.
"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.
Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.
"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.
Vaicāta par cenu ietekmējošajiem faktoriem, uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka patlaban tirgū pieejamā sēklas materiāla cenu ietekmējušas vēl iepriekšējā perioda izmaksas, līdz ar to pašreizējā pieaugošo izmaksu krīze to nav skārusi. Savukārt tas sēklas materiāls, kas tiks iesēts pavasarī, un kas iesēts jau pērn rudenī, un kuram būs nepieciešama atbilstoša sējumu kopšana, izjutīs pieaugušo izmaksu krīzi, jo dārgākas un arī mazāk pieejamas kļuvušas arī pārējās lauksaimniecības izejvielas.
Attiecībā uz rapša sēklas materiālu, cenas pieaugums varētu nebūt tik izteikts, jo, kā norādīja Miltiņa, sēklas materiālu daļēji gatavo pašlaik, respektīvi, vēl iepriekšējā perioda izmaksu līmenī. "Taču var gadīties, ka šādu situāciju ražotāji tieši izmantos, lai nopelnītu vairāk, mākslīgi paaugstinot rapša sēklu cenas, neskatoties uz to, ka lielākoties izmaksas vēl ir iepriekšējā perioda līmenī," prognozēja uzņēmuma Sēklu produktu grupas vadītāja.
Viņa arī minēja, ka viens no ļoti svarīgiem sēklu cenu veidošanas aspektiem ir arī augstās graudu MATIF biržas cenas. Mainoties tām, mainās arī sēklas materiāla cenas.
Komentējot Latvijā pieejamās sēklas materiāla izcelsmes vietas, Miltiņa pauda, ka lielākoties visas rapšu sēklas Latvijā tiek ievestas, uz vietas netiek veikta lielu apjomu ataudzēšana. Tas nozīmē, ka attiecībā uz rapša sēklu, nevienam tirgus dalībniekam nav priekšrocību, jo viss daudzums tiek importēts un šo sēklu pieejamība tiešā mērā atkarīga no importa tirgus. Pēc Miltiņas sacītā, nelielos daudzumos Latvijā ataudzētas tiek tikai līnijšķirnes.
Attiecībā uz graudaugu sēklām, Latvijas tirgū sēklas tiek gan importētas, gan ataudzētas tepat. "Pēc mūsu aplēsēm šeit uz vietas graudaugu sēklu iespējams ataudzēt 100% apmērā un vēl vairāk, cik tas būtu nepieciešams priekš vietējā tirgus," sacīja uzņēmuma pārstāve, iestarpinot, ka līdz šim Scandagra Latvija nelielos apmēros izdevies arī Latvijā audzētu sēklas materiālu eksportēt.
"Jā, viennozīmīgi vasaras karstums ir ietekmējis pieejamo graudaugu sēklas materiālu," komentējot pagājušās vasaras laikapstākļus, minēja Miltiņa. Izrietoši no vasaras karstuma, vasarāju sēkla ir tik, cik ir, taču ziemāju sēklu apjomus vēl ietekmēs pašreizējie laikapstākļi, jo ziemāju sēkla vēl tiek ataudzēta un nav novākta.
Attiecībā uz rapša sēklu, pēc Scandagra Latvia rīcībā esošās informācija no selekcionāriem, pagājušā gada vasaras karstuma dēļ tirgū varētu rasties situācija, ka sēklas materiāls ir mazāk, līdz ar to arī pati sēklu cena varētu būt augstāka.
"Būtiska ietekme vienmēr būs gan laikapstākļiem Eiropā, gan tepat Latvijā, jo pie lieliem karstumiem vai lietusgāzēm ievāktās ražas būs daudz mazākas, kas attiecīgi arī ietekmēs kā graudaugu, tā rapša sēklu cenu," paskaidroja Miltiņa.
Jau ziņots, ka sēklu, minerālmēslu, kaļķa un augu aizsardzības līdzekļus tirgotājs Scandagra Latvia 2020.gadā strādāja ar 111,012 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,2% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija guva 685 854 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Scandagra Latvia ir reģistrēts 2009.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums Scandagra Group AB.