Darba grupā iesniegtie priekšlikumi tika skatīti otrdien, taču klātesošo dalībnieku lielo nesaskaņu dēļ no 32 priekšlikumiem sēdē izskatīja tikai divus. Konceptuāli tika atbalstīts priekšlikums skolās ieviest ģimenes - veselības mācību, kurā runātu par reproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī veicinātu izpratni par ģimeniskām vērtībām, iepriekš vēstījusi LETA.
Tāpat tika runāts par Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja Imanta Parādnieka (VL!-TB/LNNK) rosinājumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ārstam–ginekologam kategoriski aizliegt pašam piedāvāt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav kādu īpašu medicīnisku indikāciju. Taču arī šis priekšlikums klātesošo vidū izraisīja asas diskusijas.
Darba grupas deputāte Inga Bite (RP) portālam Diena.lv norādīja, ka iesniegtie priekšlikumi šobrīd ir apkopoti vienā dokumentā, taču tas nebūt nenozīmē, ka visi priekšlikumi obligāti tiks atbalstīti. Taču Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle teic – teju visi iesniegtie priekšlikumi sarežģītu sievietes nonākšanu līdz aborta pocedūrai un savā ziņā tas nozīmētu pat aborta aizliegumu.
"Visi priekšlikumi mani pārsteidza negatīvā nozīmē, jo ir skaidri zināms, ka šāda veida regulējumi demogrāfiju neuzlabo. Turklāt pasaules prakse pierāda - radot šādus priekšnoteikumus abortu pieejamībai, praktiski mēs viņus gandrīz aizliedzam," norāda I.Ķelle.
Viens no darba grupas sēdē izskanējušajiem priekšlikumiem paredz samazināt grūtniecības pārtraukšanas laiku no divpadsmit grūtniecības nedēļām uz astoņām. Kā portālam Diena.lv skaidroja I.Ķelle, šis priekšlikums paredz mainīt terminoloģiju Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, nosakot, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā attīstības stadijā, kas ilgst līdz astotajai grūtniecības nedēļai. "Tas varētu arī tiešām nozīmēt, ka tiek samazināts laiks līdz kuram legāli iespējams veikt abortu pēc sievietes vēlēšanās," norāda I.Ķelle.
Papardes zieda vadītāja skaidro, ka bieži vien sievietes tikai sestajā vai septītajā grūtniecības nedēļā saprot, ka viņas ir gaidībās. Visvairāk abortu ir tieši jaunām sievietēm līdz 25 gadu vecumam, tādēļ pastāv liela iespēja, ka viņas aizkavējušās menstruācijas izskaidros ar nenostabilizējušos mentruāciju ciklu, diētām un tamlīdzīgi. "Tas nozīmē, ka viņas vienkārši šo grūtniecību atklās astotajā grūtniecības nedēļā. Tādējādi mēs jau automātiski viņai noliedzam jebkādu iespēju pat domāt, ka viņa varētu šo grūtniecību pārtraukt," apgalvo I.Ķelle.
Arī ginekoloģe Maija Broša priekšlikumu asi kritizē, sakot, ka šādas likuma normas izstrādāšana praktiski nozīmētu aborta aizliegumu, jo sieviete vienkārši nepaspētu nokļūt līdz ārsta kabinetam. No medicīnas viedokļa agrāka grūtniecības pārtraukšana ir mazāk kaitīga un atstāj mazākas sekas uz veselību, norāda M.Broša. Taču tikai ideālos gadījumos sieviete ļoti agri spēj konstatēt grūtniecības iestāšanos. "Paiet laiciņš, kamēr var konstatēt grūtniecību. Var jau arī četru nedēļu periodā konstatēt, bet tas ir ļoti ideālā gadījumā, ja sieviete ir ļoti apzinīga."
Citi darba grupai iesniegtie priekšlikumi, kuru apkopojums nonācis arī portāla Diena.lv rīcībā, paredz piedāvāt plašu informatīvo materiālu sievietēm, kuras vēlas veikt abortu, izveidot īpašu anketu, lai saņemtu informāciju un uz tās pamata varētu koriģēt valsts atbalsta programmu. Cits priekšlikums paredz noteikt 120 pārdomu stundas, kuru laikā sieviete varētu apmeklēt konsultantus.
Tiek arī piedāvāts nodrošināt sociālos dzīvokļus jaunajām topošajām māmiņām, kuras vēlas izrauties no nelabvēlīgas vides, atbalstīt sievietes ar audžuģimenēm, kā arī sniegt vienreizējus finansiālus atbalstus krīzes situācijās, ja tas palīdz sievietei izvēlēties saglabāt bērnu.
Diena jau vairākkārt rakstījusi, ka I. Parādnieks piedāvājis veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredzētu bērna tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību no ieņemšanas brīža. I. Parādnieks rosina pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas no līdzšinējām 72 stundām līdz 120 stundām, kā arī noteikt obligātas konsultācijas pirms aborta veikšanas. Šis jautājums izraisīja asas diskusijas, Labklājības ministrija un Veselības ministrija šajā forumulējumā saskatīja abortu aizliegumu.