Cilvēkam vispirms būtu jāiziet speciālas apmācības, jāiegūst atļauja, ka viņš šo suni var turēt un tikai tad viņam būtu atļauts iegādāties suni no šķirnes dzīvnieku audzētājiem vai patversmēm, pauž Kārkliņa. Kaķis vai kāmis, kā norāda Kārkliņa, var apdraudēt tikai savu saimnieku, bet nav bīstams apkārtējai sabiedrībai, taču ar suni ir otrādi.
"Katru gadu visā pasaulē un Latvijā tiek sakosti ļoti daudz cilvēku, tai skaitā bērni. Viens no iemesliem ir tas, ka mēs īsti nesaprotam suņu valodu. Mēs īsti neprotam viņus aprūpēt un modelējam to situāciju no cilvēka viedokļa," uzskata A. Kārkliņa.
Tādēļ, viņasprāt, būtu nepieciešams apgūt pamatlietas par dzīvnieka aprūpēšanu un sadzīvošanu, turklāt īpaši svarīgi tas būtu gadījumos, ja tiek kārotas kādu īpašu darba šķirņu vai kaujas šķirņu suņi. "Tu nevari vadīt automašīnu, kamēr tu neesi nolicis tiesības. Kāpēc? Tāpēc, ka tu ne tikai stabā vari iebraukt, bet arī tāpēc, ka tu vari nobraukt kādu. Tas pats ir ar dzīvnieku. Pirmkārt, tā ir dzīvnieku labturība, otrkārt, sabiedrībai varētu būt nodarīts kāds kaitējums, ja tu neproti ar viņu tikt galā," uzskata I. Kārkliņa.
Tāpat Kārkliņa uzsver, ka Latvijā būtu jāizskauž nekontrolētā un haotiskā dzīvnieku tirgošana dažādos interneta portālos. “Ss.lv pa latu, pa vienu santīmu var dabūt pilnīgi jebko. Tas ir prātam neaptverami,” uzskata aizsardzības grupas pārstāve.
Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece stāsta, ka no suņu uzbrukumiem visvairāk cieš bērni, turklāt tas notiek ar viņu pašu mājas suņiem. Klučniece to saista ar vecāku bezatbildību, kuri bez pieskatīšanas atstāj bērnus vienus pašus ar suņiem.
“Suns ir dzīvnieks, bērns ir bērns un ziniet, divus muļķīšus atstāt savā starpā bez pieskatīšanas, tad tas beidzas ar kodumiem un asarām. Bērniņš var nodarīt pāri sunim, bet suns nesaprot un neanalizē - viņš jūt sāpes un aizstāvās, protams, ar zobiem," skaidro V.Klučniece.
Viņa gan nepiekrīt, ka Latvijā būtu nepieciešams ieviest speciālu lincencēšanas sistēmu – īpašas linceces varētu būt attiecināmas vien uz atsevišķiem darba škirņu suņiem. "Sakiet lūdzu, ja man ir suns žurkas lielumā, kāpēc man būtu nepieciešama licence?" vaicā V.Klučniece.
LKF prezidente norāda, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai jau tagad iekļauts viss, kas jāzina dzīvnieku īpašniekiem un neko papildus nav nepieciešams ieviest.
Arī Astrīda Kārkliņa atzīst, ka šajos MK noteikumos ir pateikts, kas būtu jāzina dzīvnieku īpašniekiem, bet, viņasprāt, ar to ir par maz. "Pat pirms padsmit gadiem bija noteikts, ka šiem dzīvneikiem ir jāaiziet apmācības kursi, kas ir pirmais paklausības kurss. Agrāk bija stingrākas normas nekā tagad, kad ir šie Ministru kabineta noeikumi," uzskata Kārkliņa.
Diena jau rakstījusi, ka Vācijas suņumīļi satraukti par jauno likumu, kas Lejassaksijā liks katram dzīvnieka īpašniekam iegūt speciālu licenci. Lai varētu turēt suni, cilvēkam būs jānokārto rakstiska zināšanu pārbaude, bet viņa mīlulim - jāiziet praktisks pārbaudījums. Piesaucot pēdējos gados fiksēto suņu uzbrukumu skaita pieaugumu, līdzīgu prasību gatavojas ieviest arī Berlīne.