Eksperti: Finanšu krīzei Latvijā šobrīd nav pamata

"Šobrīd runāt par to, ka mums būtu kaut kāds apstākļu kopums, no kura varam uzskatīt, ka jāsagaida [krīze] tuvāko divu, trīs, četru gadu laikā, es tos vienkārši pagaidām neredzu. Es neredzu nevienu, kurš redzētu, kurš saprot no tā un var par to objektīvi spriest,” sacīja investīciju bankas Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka uz Latviju šobrīd neattiecas Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī paustais, ka nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu.

Vienlaikus, piemēram, Stokholmā, Parīzē, Londonā nekustamā īpašuma cenas liek uzdot nopietnus jautājumus par to, cik tas ilgi tas var turpināties un kā beigsies. Ekonomisti norāda, ka ir labi, ka ECB par to uztraucas, lai laikus reaģētu. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) eksperts norāda, ka problēmas šajās valstīs Latviju būtiski nevar ietekmēt. "Ja arī kādā valstī problēmas rodas, tas neizraisīs tādu masīvu eirozonas mēroga krīzi. Mūs tas var ietekmēt tikai tad, ja eirozonas kopējā ekonomika sāk buksēt, tad mūsu eksportētāji [ar to] saskarsies," teica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Par to, vai un kā mainīsies baņķieru kredītu izsniegšanas apetīte, šobrīd esot grūti spriest, jo nauda un vēlme to izsniegt ir, bet vēlme un iespējas to saņemt ir mērenas. Savukārt nekustamā īpašuma tirgū turpināsies cenu kāpums. Rīgā un tās apkaimē mājokļu cenas kāps vēl nākamos pāris gadus vidēji par 10% līdz 12% gadā, tādējādi panākot Tallinas pašreizējo cenu līmeni, prognozē eksperts. Bet pēc tam attīstība būs ievērojami mērenāka. "Redzam Igaunijā bez 2000 eiro par kvadrātmetru nevar nopirkt [īpašumu] jaunajā projektā, tas nozīmē, ka ar laiku šīs cenas izlīdzināsies," prognozēja nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Un cenu kāpumam kā viens no iemesliem būs arī būvniecības izmaksu kāpums, jo to līdz pat 2020. vai 2021. gadam „karsēs” ieplūdusī Eiropas nauda komplektā ar augošām algām. Šo situāciju daži eksperti mēdz piesaukt kā iespējamās krīzes iemeslu Latvijā. Tiesa, pēc baņķieru sacītā, visiem atbildīgajiem ir laiks par to padomāt un rīkoties, lai situācija risinātos bez sāpīga kritiena. "Par to jādomā celtniecības uzņēmumu vadītājiem, par to jādomā banku vadītājiem un ekonomistiem, par to jādomā cilvēkiem LB un valdībā. Jāseko līdzi makroekonomiskajiem rādītājiem, kuri parādīs, ka tuvojas krīze," norādīja bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Krīze kaut kad būs, tomēr ekonomisti mierina, ka šobrīd Latvija tai ir krietni vairāk gatava nekā jebkad bijusi. Par to liecina arī uzkrātais kapitāls, depozītu noguldījumi. Vietējām mājsaimniecībām kontu atlikumi jūlija beigās sasniedza 6,5 miljardus eiro. Tas ir gan par 9% vairāk nekā pirms gada, gan par 44% vairāk nekā pirms krīzes. Ekonomistu pamata scenārijs Latvijas tautsaimniecības tālākai izaugsmei ir pozitīvs. Vienu gadu straujāk, citu – mazāk strauji, bet saskaņā ar LB eksperta prognozēm nākamos vismaz 10 gadus ekonomika augs vidēji par 3%.