Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Eksperti: Iedzīvotāji saņem milzīgus rēķinus, jo apsilda ne tikai mājokļus, bet arī gaisu

Gaisa temperatūra, gāzes cenu pieaugums un dzīvojamo māju sliktais stāvoklis - šie ir būtiskākie iemesli tam, kāpēc tik daudzi Latvijas iedzīvotāji par pērnā gada decembri saņēmuši milzīgus apkures rēķinus, portālam Diena.lv skaidroja eksperti.

Latvijā decembrī būtiski pieauguši apkures rēķini - augsto tarifu un zemākas gaisa temperatūras dēļ tie ir par 60-70% augstāki nekā 2011.gada decembrī, liecina Diena.lv aptaujāto siltumapgādes uzņēmumu sniegtā informācija. Piemēram, Rīgā 2012. gada decembra siltuma rēķini esot vidēji par 63% lielāki nekā gadu iepriekš, aprēķinājis AS Rīgas Siltums.

Latvijas Siltumražotāju asociācijas (LSA) valdes loceklis Andris Akermanis portālam Diena.lv skaidroja, ka milzīgajiem siltuma rēķiniem ir vairāki iemesli. Pirmkārt, pērnā gada decembris bija par sešiem, septiņiem grādiem aukstāks nekā pirms gada. Otrkārt, gāzes cenas jau no rudens pakāpeniski ir augušas. "Vēl ir nācis klāt akcīzes nodoklis, ko pielika mūsu pašu Saeima. Rezultātā gāzes cenas ir visaugstākās visos laikos," skaidro Akermanis.

Trešais faktors, kas veidojis lielos maksājumus par siltumu pagājušā gada decembrī, ir milzīgais siltuma patēriņš savu laiku nokalpojušās un nesiltinātās ēkās. Akermanis norāda, ka liela daļa iedzīvotāju ir pārņēmuši savā īpašumā dzīvokļus, taču par māju neviens nevēlas atbildēt. "Bardaks tur ir ārprātīgs un neviens neko nedara. Visi tikai bļauj par dārgajiem siltuma rēķiniem un neviens neskatās uz šo pamata cēloni, kādēļ tie siltuma rēķini ir tik lieli," sašutis ir Akermanis.

Līdzīgu iemeslu pauž Baltijas pētnieciciskās žurnālistikas centra Re:Baltica direktore un projekta Karstie rēķini veidotāja Inga Spriņģe. Arī viņa piekrīt, ka vairums dzīvojamo māju ir sliktā stāvoklī, tādēļ liela daļa siltuma vienkārši tiek "palaista gaisā". Viņa saskata trūkumus likumdošanā, kas nemotivē iedzīvotājus sakopt savas mājas, līdz ar to būtu nepieciešams ieviest piespiedu un atbalsta mehānismus no valsts puses.

Problēma ir arī pašvaldībās un to apsaimniekošanas uzņēmumos, kuri bieži vien nemaz nevēlas, lai iedzīvotāji mājas siltinātu. "Apsaimniekošana kā tāda ir ļoti ienesīgs, pastāvīgs, garantēts bizness un par spīti tam, ka pašvaldības un valsts publiski saka - "ejiet prom no pašvaldībām, veidojiet paši savus apsaimniekošanas uzņēmumus", tajā pašā laikā liela daļa pašvaldību dara visu, lai cilvēki neietu prom. Pašvaldība, kas pati apsaimnieko, nav ieinteresēta siltināt mājas," Dienai.lv sacīja Spriņģe.

Izņēmums, kā norāda žurnāliste, ir Valmiera, kur pašvaldība iedzīvotājus jau ilgstoši motivējusi veidot iedzīvotāju kooperatīvus un siltināt mājas. Atšķirīga situācija ir Rīgā, kur aptuveni 4000 māju pārvalda Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – lielākais apsaimniekotājs Latvijā. Līdz šim neviena no RNP apsaimniekotajām mājām nav tikusi nosiltināta, portālam Diena.lv apliecināja RNP preses sekretārs Krists Leiškalns. Viņš gan norāda, ka iedzīvotāju interese pēdējā gada laikā ir ievērojami palielinājusies – notikušas jau aptuveni 600 iedzīvotāju kopsapulces, kurās apsaimniekotājs informējis par mājas siltinšanas ieguvumiem.

Līdz šim ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti vairāk nekā 7,5 miljoni latu. Šo summu veido izmaksātais finansējums pilnībā pabeigtajiem projektiem un izmaksātais finansējums par starpposma, avansa maksājumiem, portāls Diena.lv uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM). Pašlaik vēl ir pieejams līdzfinansējums 14,3 miljonu latu apmērā.

Programmā kopumā līdz šim iesniegti 1194 projektu pieteikumi, no kuriem 150 ir pabeigti, kopumā par 506 projektiem ir noslēgti līgumi, 71 projekts ir guvis apstiprinājumu, savukārt vērtēšanā atrodas 50 projektu pieteikumi. 417 projekti tikuši atsaukti, noraidīti vai pārtraukti. EM informēja, ka siltināšanas līderis Latvijā ir Valmieras pašvaldība, kura arī pirms ERAF atbalsta programmas uzsākšanas aktīvi mudinājusi un finansiāli atbalstījusi iedzīvotājus veikt energoefektivitātes pasākumus.

Renovēto māju pieredze viennozīmīgi apstiprina, ka izdodas ietaupīt. "Cik? Tas ir atkarīgs no veikto darbu apjoma un kvalitātes. Minimālais ietaupījums ir 30 %, vidējais ir 40-50%, taču ir gadījumi, kad ietaupījums ir pat 70% no iepriekš patērētās siltumenerģijas apjoma," pastāstīja EM pārstāve Evita Urpena.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas