Tomēr pašreizējais likums ne visiem dod reālu palīdzību, un galvenais iemesls ir ārkārtīgi garais maksātnespējas periods, kurā nākas maksāt trešo daļu no saviem ienākumiem. Liela daļa maksātnespējīgo izdomājuši veidus, kā neuzrādīt savus ienākumus, bet maksātnespējas periodā oficiāli it kā iztiek ar minimālo algu, no kuras tad arī godīgi trešo daļu maksā kreditoriem. Turklāt likumi un mūsu ļaužu radošums ļauj atrast tūkstošiem veidu, kā noslēpt savus patiesos ienākumus, ziņo Latvijas radio.
Saeimas komisijās apriti sākuši Maksātnespējas likuma grozījumi, ko iesniegusi Neatkarīgo deputātu grupa jeb tā dēvētie "olšteinieši". Tie paredz periodu saīsināt līdz vienam gadam.
Arī Nacionālās apvienības pārvaldītās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis uzskata, ka privātpersonu maksātnespējas termiņa saīsināšana būtu ieguvums visai Latvijas tautsaimniecībai. Komercbanku asociācija atbalsta termiņa saīsināšanu, lai gan tieši bankas likuma tapšanas laikā bija lielākās pretinieces privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošanai. Asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota intervijā Latvijas radio norādīja, ka netiek domāts par to, kā dzīvot pēc tam, kad process iziets. Tāpat likuma grozījumu rosinātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis norāda, ka ieguvēja no privātpersonu maksātnespējas procesa saīsināšanas būtu visa sabiedrība. Turklāt kritiku neiztur arguments, ka vienas daļas cilvēku atbrīvošana no parādsaistībām liks citiem maksāt vairāk.
Savukārt Maksātnespējas administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms norāda uz riskiem, ko slēpj īsi maksātnespējas periodi.
Likums Saeimā pagaidām pieņemts pirmajā lasījumā, un nākamajam iesniegti jau 300 priekšlikumi, turklāt ne tikai tādi, kas attiecas uz likuma daļu par fizisko personu maksātnespēju. Pret fizisko personu maksātnespējas perioda saīsināšanu ir valdošie divi politiskie spēki – "Vienotība" un Reformu partija, savukārt abas opozīcijas partijas – "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta pretimnākšanu neveiksmīgajiem kredītņēmējiem, tāpat to atbalsta arī Nacionālā apvienība un neatkarīgie deputāti, līdz ar to šīm likuma izmaiņām jau ir nodrošināts parlamenta vairākuma atbalsts.
Taču lielākā problēma ir tā, ka līdz ar likuma atvēršanu vieniem grozījumiem tam sasniegti neskaitāmi daudzi citi priekšlikumi, kas skar uzņēmumu maksātnespēju, maksātnespējas administratoru darbu un tā tālāk. Arī neatkarīgo deputātu grupu uztrauc, ka visu likuma grozītgribētāju dēļ labi gribētie un vairākuma atbalstītie grozījumi attiecībā uz fiziskajām personām var iesprūst nebeidzamajās darba grupās un debatēs. "Olšteinieši" rosinās atbildīgajā komisijā strikti noteikt, ka izskatāmi tikai šie priekšlikumi un - vai nu ir vai nav politiskais atbalsts, bet citus priekšlikumus vispār izskatīt jau citā likuma atvēršanas reizē.
Tomēr Komercbanku asociācija gatavojas jau šajā grozīšanas reizē sniegt savus priekšlikumus. Kazimirs Šļakota intervijā Latvijas radio norāda, ka liela daļa priekšlikumu attieksies tieši uz privātpersonu maksātnespēju. Komercbanku asociācijai ir arī priekšlikumi, kas attiecas uz juridisko personu maksātnespēju un tā nedomā laist garām iespēju tos iesniegt pašreiz, kad likums ir atvērts. Kopumā likuma izmaiņām iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Saeima ir konceptuāli atbalstījusi priekšlikumus atvieglot maksātnespējīgo personu dzīvi. Likums sācis ceļu Saeimas komisijās, un par to ir atbildīga Tautsaimniecības komisija.