Pagaidām vēl ir grūti prognozēt precīzu laiku, kad varētu šīs kapitāldaļas pārdot, taču tas varētu notikt tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā aģentūrai LETA atzina Vesperis. Tomēr šajā jautājumā arī ir svarīgas sarunas ar SIA "Lattelecom" otru īpašnieku pusi par to, kādā veidā pārdošanas process varētu notikt.
"Lai gan konceptuālais lēmums par atsavināšanu ir pieņemts, ir jāsaprot, ka ir jēga to darīt tajā brīdī, kad ir pietiekami laba cena par kapitāldaļām, kuras valsts varētu pārdot. Skaidrs ir tas, ka sliktā tirgus situācijā pārdot sev piederošās kapitāldaļas - to droši vien dara tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība valstij," sacīja eksperts, piebilstot, ka patlaban šādas situācijas noteikti nav. Līdz ar to, ja kapitālsabiedrība ir labi pārvaldīta, tad var gaidīt atbilstošu tirgus situāciju un adekvātu piedāvājumu, lai par atbilstošu cenu to varētu pārdot.
Paskaidrojot savas prognozes par "Lattelecom" pārdošanu tuvāko piecu gadu laikā, viņš norādīja, ka patlaban atrodamies ekonomikas augšupejas posmā, līdz ar to ekonomikas cikla augšupejas noslēguma periodā varētu būt pietiekami izdevīgs piedāvājums par kapitāldaļu iegādi, ko valsts varētu arī izmantot.
Tomēr "Lattelecom" vajadzēja pārdot jau pirms vairākiem gadiem, pirms ekonomiskās krīzes, kad valsts bija saņēmusi piedāvājumu. "Pirms krīzes bija piedāvājums, kas bija pietiekami labs, tas tika nokavēts. Pēc krīzes tagad piedāvājumu īsti nav," pauda Vesperis. Turklāt, ja uzņēmumu būtu izdevies pārdot pirms krīzes, nauda būtu kalpojusi kā "drošības spilvens" krīzes laikā.
Šis gan neesot vienīgais gadījums, kad ir nokavēta vērtīga kapitālsabiedrības pārdošana. Līdzīgs gadījums bijis arī ar SIA "Latvijas valsts mērnieks", kuru bija iespējams pārdot izdevīgi, taču pagājušajā gadā tā pārdota par aptuveni 200 000 latu, stāstīja PKC pārstāvis. "Turēt kapitālsabiedrības ir zināms risks. Ja tās tiek slikti pārvaldītas, to vērtība krītas," viņš piebilda. Tāpat uzņēmums var zaudēt savu vērtību, ja mainās tehnoloģijas nozarē vai darbības metodes attiecīgajā uzņēmējdarbības sektorā, līdz ar to uzņēmums var kļūt tehnoloģiski atpalicis un tā vērtība krītas. Tāpēc valsts var zaudēt, ja nogaida, pārliecināts ir Vesperis.