Kopš 2015.gada otrā ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi ir palielinājušies. Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums liecina, ka aizvadītā gada pēdējā ceturksnī IKP bija par 3% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2015.gadā IKP pieauga par 2,8%.
2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. Savukārt investīciju dinamika 2015.gadā bija mērena.
"Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš," skaidroja EM eksperts.
Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi mērenāka. Lai arī 2015.gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējie Latvijas ražotāju eksporta apjomi pieauga. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trīs ceturkšņos bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Šajā laikā straujāk palielinājās pakalpojumu eksporta apjomi, savukārt preču eksporta dinamika bija mērenāka.
Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015.gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā - 11 mēnešos pieaugums gada griezumā par 4,1%, kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei.
Stabili aug arī mazumtirdzniecības apgrozījums, kas 2015.gadā bija par 4,9% lielāks nekā pirms gada. Palielinās sniegto komercpakalpojumu apjomi. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no 2014.gada rādītājiem.
"Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā IKP pieaugums var sasniegt 3,2%," prognozēja Salmiņš.
Jau ziņots, ka 2015.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem audzis par 2,6%, bet pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem - par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
IKP izmaiņas sekmēja pievienotās vērtības kāpums rūpniecības nozarēs par 3% un pakalpojumu nozarēs, izņemot mazumtirdzniecību, par 5%. Mazumtirdzniecībā radītā pievienotā vērtība palielinājusies par 3%, savukārt būvniecībā - samazinājusies par 7%.