Nozares pārstāvji norādīja, ka EM dokumentu ieinteresētajām pusēm nosūtījusi ceturtdienas, 28.marta, vēlā pēcpusdienā, informējot, ka tas iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā 2013.gada 2.aprīļa sēdē.
Atbalsta apjoma izvērtēšana varētu skart gan dabasgāzes koģenerācijas stacijas, gan atjaunojamo energoresursu stacijas, liecina dokuments. Attiecībā uz mazākām stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW) un atjaunojamo energoresursu stacijām tiek rosināts noteikt adekvātu atbalsta intensitāti, taču, lai to izdarītu, tiks veikta analīze par esošajām stacijām.
EM šogad martā organizējusi iepirkumu par pētījuma veikšanu. Saskaņā ar valdībā iesniegtajiem dokumentiem tas izmaksās 16 000 latu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ņemot vērā analīzes rezultātus, tiks vērtēta formulu pamatotība obligātajā iepirkumā iegādātās elektroenerģijas cenas un garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu noteikšanai, tajā skaitā formulu piesaiste dabasgāzes cenai, cenas diferencēšanas koeficienta nepieciešamība, jaudas un enerģijas komponentes sadalījuma pamatotība u.c. nosacījumi.
Uzņēmumiem, kas saņēmuši gan finansējumu investīcijām no dažādiem fondiem, gan darbības atbalstu, paredzēts samazināt atbalsta intensitāti, lai ražotāji netiktu pārsubsidēti, proti, lai kopējais atbalsts sedz ražotāja ekonomiski pamatotās izmaksas un nodrošina turpmāku attīstību.
EM ziņojumā norāda, ka jau patlaban tā uzrauga, lai elektroenerģijas ražotājiem netiktu segtas gan investīciju izmaksas, gan pašreizējās izmaksas vienlaicīgi. Piemēram, EM šogad februārī, sniedzot atzinumu par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu programmu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, izteikusi iebildumu, ka konkursā nevar pretendēt komersanti, kas ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā.
Attiecībā uz lielajām gāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuru vidū tiek minētas AS "Latvenergo" Rīgas termoelektrocentrāles, AS "Rīgas siltums" siltumcentrāle "Imanta" un SIA "Juglas jauda", atbalsta intensitātes samazinājumam tiek rosināts veikt vairākus grozījumus. Piemēram, mainīt formulas, lai samazinātu to piemērošanas rezultātā saņemto atbalsta apjomu, kā arī izstrādāt mehānismu, kas stimulē elektrostacijas īpašnieku pārdot elektroenerģiju tirgū pilnībā, atgūstot ne tikai mainīgās, bet arī daļu no pastāvīgajām izmaksām, tādējādi pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem vēl vairāk samazinot valsts atbalsta intensitāti.Plānotās izmaiņas samazinās OIK izmaksu pieaugumu 2015.gadā un turpmākajos gados par vismaz desmit miljoniem latu gadā, teikts dokumentā.
Tajā minēts, ka saistībā ar "Latvenergo" TEC-2 rekonstrukcijas darbu pabeigšanu stacijas darbība radīs OIK pieaugumu 2015.gadā. Paredzamais pieaugums 2015.gadā ir līdz 0,3 santīmiem uz kilovatstundu (kWh), bet rīcības plānā ietvertie samazinājuma pasākumi šo pieaugumu mazināšot par aptuveni 0,2 santīmiem uz kWh.
Lai pilnvērtīgi veiktu juridiskās situācijas analīzi un izstrādātu specifisku tiesiskā regulējumu ietvaru, pakalpojuma nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem būs nepieciešami 20 000 latu, norādījusi EM.
Rīcības plāns paredz arī mazināt gāzes koģenerācijas ietekmi centralizētajā siltumapgādē. Kopā ar siltumapgādes uzņēmumiem līdz 2013.gada 1.jūlijam paredzēts sagatavot detalizētu plānu par nepieciešamo finansējumu un laika grafiku pārejai uz alternatīviem siltumenerģijas ražošanas avotiem, lai būtiski nepaaugstinātu apkures izmaksas iedzīvotajiem un turpmāk atteiktos no šķērssubsīdijām centralizētajai siltumapgādei. Iespējamais OIK samazinājums laika periodā līdz 2017.gadam būs nebūtisks, savukārt no 2018.gada tas būs ievērojams, jo vairākām koģenerācijas stacijām beigsies atbalsta saņemšanas termiņš, norāda EM.
Lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kas saņem jaudas maksājumus.
Fondu varētu administrēt neatkarīga aģentūra. Pēc dokumentā minētā, nepieciešams noteikt, ka obligātā iepirkuma tiesību saņēmēji saražoto elektroenerģiju pārdod tirgū un, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā regulējuma, saņem kompensāciju par starpību starp norēķina perioda vidējo tirgus cenu un obligātā iepirkuma cenu. Elektroenerģijas tirgotāji no lietotājiem saņemtos OIK maksājumus ieskaitītu fondā.
Lai īstermiņā nodrošinātos pret lielāku OIK pieauguma risku, OIK fonda darbībai ir nepieciešams piesaistīt arī citus finanšu avotus, teikts EM dokumentā, un kā piemērs tiek minēti "Latvenergo" dividenžu maksājumi.
Ministrijas izveidotā darba grupa vērtējusi arī dažādus nodokļus, kas ietekmē enerģijas cenu, piemēram, elektroenerģijas nodokli, akcīzes nodokli dabasgāzei, PVN, taču nevienu no tiem netiek rosināts mainīt.
Dokumentā tiek rosinātas izmaiņas attiecībā uz vairākām vēja elektrostacijām mazajām hidroelektrostacijām, kas saņēma vēsturiski pirmos atbalstus.
Šīm vēja stacijām iepirkuma cena atbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pērnā gada nogalē šāds regulējums tika piemērots 15 vēja stacijām, tai skaitā, ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo uzņēmumu "Vēja parks" stacijām. Tā kā to investīcijas ir atpelnījušās, ministrija uzskata, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ir jāietver norma, saskaņā ar kuru šiem ražotājiem no 2014.gada 1.janvāra elektrība būtu jāpārdod brīvajā tirgū bez turpmāka atbalsta. Arī attiecībā uz mazajām hidroelektrostacijām iecerēts pārvērtēt atbalsta termiņu. Tādējādi to ietekme uz OIK samazinātos, sākot no 2019.gada, jo daļai staciju beidzas atbalsta termiņš.
Virkne pasākumu paredzēti kontroles jomā. Kā ziņots, paredzēts izveidot kontroles grupu no diviem EM pārstāvjiem un diviem ekspertiem. Valdībai iesniegtajā dokumentā minēts, ka tam nepieciešami papildu līdzekļi 17 845 latu apmērā. Paredzēts arī noteikt sankcijas, ja komersants nestrādā saskaņā ar noteikumiem. Tās var būt kā atbalsta samazinājums uz laiku vai tā atcelšana. Tiesības varēs atcelt arī tad, ja noteiktā termiņā netiks nomaksāti nodokļu parādi, būs arī papildu nosacījumi projekta pirmsrealizācijas periodā.
Viens no plāna priekšlikumiem ir saistīts arī ar enerģētiskās nabadzības mazināšanu, parūpējoties par tiem, kuriem varētu būt grūtības norēķināties par izmantoto enerģiju.
Plāns dažādiem pasākumiem paredz dažādus īstenošanas termiņus šī gada laikā, tai skaitā, veicot normatīvo aktu grozījumus.
EM iesniegtajā dokumentā norāda, ka, izvērtējot dažādu nosacījumu ietekmi, 2014.gadā OIK varētu pieaugt robežās no 2,47 santīmiem par kWh līdz 2,69 santīmiem par kWh - ja netiek veiktas nekādas OIK samazināšanas aktivitātes.
Pēc EM datiem, kopumā 866 komersanti ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. No tiem 139 komersantiem EM ir atcēlusi lēmumu par iegūtajām tiesībām. Elektroenerģijas ražošanu ir sākuši 224 komersanti ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1033,91 MW.
Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju 320 komersanti nav iesnieguši pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu elektrostacijai vai tiem izsniegtie tehniskie noteikumi ir zaudējuši spēku.
2013.gadā elektroenerģijas ražošanu būtu jāsāk sešiem komersantiem, 2014.gadā - 93, 2015.gadā - 135, 2016.gadā - sešiem, 2017.gadā - 75 komersantiem. Savukārt atbalstu no dažādiem finansēšanas instrumentiem saņēmuši aptuveni 60 projekti, taču daļa no tiem darbu jau sākuši, liecina EM dati.
Kā ziņots, OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk "Latvenergo", savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
Valdība 8.janvārī nolēma uzdot vairākām ministrijām līdz 1.aprīlim sagatavot rīcības plānu, lai ierobežotu elektroenerģijas cenas pieauguma risku. Lēmums balstījās uz EM ziņojumu par elektroenerģijas cenas pieauguma risku, kurā līdz 2020.gadam tiek prognozēts vidējās kopējās cenas pieaugums 63% apmērā. Kā viens no būtiskajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem tika minētas OIK.