ES līderi pārtrauc sarunas par daudzgadu budžetu; Latvijas lauksaimnieku intereses varētu tikt apmierinātas

Sarunas varētu atsākties piektdien ap pusdienas laiku, norāda vairāki diplomāti.Tādējādi ES līderu sarunas, kas sākās ar vairāku stundu aizkavēšanos, piektdien tika pārtrauktas vien aptuveni pusotru stundu pēc to sākuma.Dalībvalstu pārstāvjiem izvērtēšanai ticis nodots jauns van Rompeja ierosinājuma projekts, kura mērķis ir rast kopsaucēju 27 dalībvalstu viedokļos. Van Rompejam pirms samita bija arī virkne divpusējo tikšanos ar ES valstu līderiem, kam sekoja arī vairākas valstu pārstāvju divpusējās tikšanās."Iespējams, šī tikšanās būs gara un sarežģīta," dalībvalstu pārstāvjiem paziņoja van Rompejs, norādot nevis uz piektdienas agrā rītā pārtrauktajām sarunām, bet gan uz visu samitu kopumā.Jau neilgi pirms samita, kas sākotnēji bija paredzēts ceturtdien un piektdien, izskanēja informācija, ka sarunas varētu turpināties arī sestdien un pat svētdien."Mums jāstrādā pie darījuma, paturot prātā Eiropas intereses," paziņoja van Rompejs.Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien apšaubīja, ka ES līderiem izdosies vienoties par ES daudzgadu budžetu."Es domāju, ka mēs lēnām virzāmies uz priekšu, tomēr es šaubos, ka mēs panāksim vienošanos," Merkele paziņoja, valstu pārstāvjiem pametot pirmo sarunu sesiju.Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands norādīja, ka Francija "pagaidām nav apmierināta" ar jaunajiem kompromisa priekšlikumiem attiecībā uz bloka budžetu.Olands norādīja, ka Francijas apņemšanās saglabāt subsīdijas tās lauksaimniekiem līdzšinējā apmērā ir tikusi "daļēji sadzirdēta".Samita pirmajā dienā ES līderi arī apstiprināja Luksemburgas pārstāvi Īvu Meršu Eiropas Centrālas bankas (ECB) valdē, tādējādi izbeidzot vairāku mēnešu kavēšanos šī jautājuma izlemšanā saistībā ar protestiem pret sieviešu neizvirzīšanu augstākajiem bankas amatiem.Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunākais piedāvājums nākamajam bloka septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem varētu apmierināt Latvijas lauksaimnieku intereses.Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA sacīja, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem tiek piedāvāts sasniegt 196 eiro (138 latu) liels platību maksājums par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Tas atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni - Rumānijai.Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas nesaskan ar mūsu valsts interesēm. Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka šādu piedāvājumu nevar uzskatīt par Latvijas uzvaru, taču ES dalībvalstis noskaņotas konstruktīvi un ir ceļā uz vienošanās panākšanu.Ceturtdienas naktī ES līderu sarunas par daudzgadu budžetu Briselē noslēdzās un tās atsāksies piektdien plkst.12 pēc vietējā laika (plkst.13 pēc Latvijas laika). Pirms sarunu turpināšanas Latvijas premjeram plānotas divpusējās tikšanās.