Viņa uzskata, ka ierosinātais referendums par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai centrā izvirza latviešu kā valsts nācijas un Latvijas pilsoņu kopuma pienākuma jautājumu - aizsargāt Satversmē noteiktos Latvijas valsts pamatus un latviešu valodu ka vienu no galvenajiem Latvijas valsti raksturojošiem elementiem un paust atbilstīgu nostāju referendumā.
"Ja man jāatbild, vai Satversme paredz mehānismu, ar kura palīdzību var izvērtēt, vai referendumam nododamie jautājumi atbilst vai neatbilsti Satversmes kodolam, tad jāteic, ka precīzi definēts tāds mehānisms nav un tāpēc varētu būt nepieciešams izanalizēt un pieslīpēt šo aspektu Satversmē. Varbūt nevajadzētu meklēt atbildīgos, bet amatpersonām vērsties Satversmes tiesā, kur vajadzētu vērtēt šāda veida situācijas," teica I.Ziemele.
"Pozitīvais šajā konkrētajā situācijā ir tas, ka nu beidzot esam izvilkuši savas strausa galvas no smiltīm, kur esam dzīvojuši vismaz pēdējos 15 gadus. Piedāvātie grozījumi Satversmes 4. pantā beidzot likuši mums izvērtēt, kas ir Latvijas valsts un uz kādiem pamatiem tā turas. Aktualizēts ir arī jautājums, cik daudz un kā valsts nācija ir gatava aizsargāt savas valsts pamatus. Tam seko metožu jautājums – vai mums tās ir vai nav," avīzei norādīja I.Ziemele.
Viņa skaidroja, ka jautājums par krievu valodu kā otru valsts valodu ir pretrunā Latvijas valsts identitātes vienam no pamatelementiem, kas ar nodomu ir iekļauts Satversmes pirmajā nodaļā. "Ja šādu jautājumu uzdod, tā, protams, ir milzīga provokācija. Tas ir ne tikai antikonstitucionāli, bet daudz fundamentālāk problemātiski, nekā mēs to vispār spējam iedomāties. Vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas valsts pastāvēšanu? – tas ir analoģisks jautājums patlaban uzdotajam par krievu valodu kā otru valsts valodu. Latvijas valsti raksturo pilsoņu kopums un latviešu valoda, jo valsti dibināja, lai nodrošinātu latviešu tautas attīstību, lai nosargātu latviešu tautu gan pret ārējiem, gan iekšējiem ienaidniekiem un lai dotu iespēju attīstīties latviešu kultūrai un valodai," skaidroja tiesnese.
Uz jautājumu, vai politiķiem jārīkojas, lai nepieļautu parakstu vākšanu un referendumus, kas neapdraudētu valsts pastāvēšanu, I.Ziemele atbildēja apstiprinoši. "Tomēr vajadzētu paturēt prātā, ka ne vienmēr likumā ieliktie tādi vai citādi formulējumi atrisinās visas neskaidrības. Es gribētu atsaukties uz 18. gadsimta klasiķiem – domātājiem, kuri teica, ka valstis tiek veidotas ar mērķi, lai tās pastāvētu mūžīgi. Bet tā mūžība netiek dota kā uz paplātes, pie tās ir nepārtraukti jāstrādā," skaidroja I.Ziemele.
Tiesnese arī norādīja, ka noteikti piedalīsies referendumā. "Tas ir latviešu kā valsts nācijas pienākums. Šeit mēs jau ieejam citā lauciņā – pašas valsts nācijas atbildībā par savu valsti. Šajos gados neesam daudz runājuši, ko tas sevī ietver. Esam diskutējuši par valsts neatkarību, par vēsturisko turpinājumu, valodu... Bet maz esam runājuši par latviešu un pilsoņu kopuma atbildību par šo valsti, jo mums nav tiesību mūsu bērniem un mazbērniem iedot pilnīgi citādu Latviju, nekā mēs to saņēmām," teica I.Ziemele.
"Nezinu pasaules praksē tādu piemēru, kad tauta izdomā nobalsot par sevis pašiznīcināšanu, atsakoties no pietiekami sūrā ceļā iegūtas valsts un neatkarības. Pat ja mēs runājam par tādu valsti, ko starptautiskajās tiesībās mēdz saukt par neizdevušos, jo tur tikpat kā nekas nefunkcionē. Bet arī šādā gadījumā starptautiskā sabiedrība nesaka, ka tur nav valsts. Pat Somālijā tauta nav teikusi, ka tai nevajag šo valsti," sacīja ETC tiesnese.