Krīžu komunikācijas pasākumu plāns paredzēja šāda portāla izveidi, kā arī speciālai Krīzes komunikācijas ekspertu grupai, kuru veido ministriju un iestāžu komunikāciju speciālisti, izstrādāt portāla uzbūvi, saturu un funkcionalitāti. Portāla izveide bija paredzēta ar tajā ietvertajiem izglītojošajiem pasākumiem par rīcību krīzes situācijā un operatīvu iedzīvotāju informēšanu.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā par plāna īstenošanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir rezervējis resursus uz tā serveriem, kas izvietoti drošos datu centros ar atbilstošu klimata regulāciju un nodrošināti ar nepārtrauktu elektroapgādi. Savukārt sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Tīkla administrēšanas nodaļu izdalīts atsevišķs serveru apakštīkls drošai serveru izvietošanai publiskā tīklā.
Tāpat atjaunināta informācija par domēna vārdu 112.lv sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļu, kas ir Latvijas domēna vārdu reģistra turētājs.
Portāla izveides procesā ekspertu grupa ir iepazinusies ar ārvalstīs izveidotajām mājaslapām, kas veidotas ar mērķi informēt iedzīvotājus par krīzes situācijām un turpmāko rīcību. Balstoties ārvalstu pieredzē, ekspertu grupa vienojusies, ka Latvijas situācijai piemērotāks būtu portāls, kurā tiktu publicēti dažādi padomi rīcībai krīzes situācijās. Savukārt krīzes laikā tajā tiktu publicētas saites uz valsts iestāžu oficiāli sniegto informāciju. Papildus ir izstrādāts un sanāksmē apstiprināts portāla sadaļu projekts.
Ziņojumā norādīts, ka portāla izstrāde nav sākta, jo tam paredzētie līdzekļi tika pārdalīti citām aktivitātēm. Līdz ar to portāla izveidošanai paredzētais finansējums vairs nav pieejams.
Lai rastu līdzekļus portāla izveidei un uzturēšanai, VUGD ir iesniedzis Iekšlietu ministrijai portāla izveides projektu "Informācijas sabiedrības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam". Patlaban turpinās iesniegto projektu izvērtēšana, norādīts informatīvajā ziņojumā.
Vēl ekspertu grupa secinājusi, ka tā ikdienā nevar veikt portāla satura papildināšanu. Grupas kompetencē ir tikai noteikt portāla attīstības virzienu, plānot aktuālās tēmas un noteikt informācijas sniegšanas kārtību portāla satura veidotājam. Līdz ar to veidot un tulkot portāla ikdienas saturu, iegūt informāciju, kā arī aktīvi saturu papildināt krīzes laikā nevar iestāžu esošie štata darbinieki un to nevar darīt no esošā budžeta.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka portāla uzturēšanai un satura veidošanai ir nepieciešams izveidot jaunas štata vietas un paredzēt tam papildu līdzekļus iestādes budžetā. Iedzīvotāju informēšana par jauno portālu, par tajā atrodamo informāciju un darbības mērķi, prasīs ilgstošu un finansiāli ietilpīgu informatīvo kampaņu. Ja šāda kampaņa netiks veikta, iedzīvotāji turpinās nepieciešamo informāciju iegūt atbildīgo iestāžu mājaslapās vai no plašsaziņas līdzekļiem, kuri arī informāciju iegūst no atbildīgajām iestādēm. Taču patlaban ministriju un iestāžu budžetos nav nepieciešamo līdzekļu šādu kampaņu īstenošanai.
Ņemot vērā iegūto pieredzi komunikācijas procesā Rīgas pils ugunsgrēka un Zolitūdes traģēdijas laikā, secināts, ka arvien vairāk cilvēku informāciju iegūst no sociālajiem tīkliem. Tāpat informācija tiek iegūta no iedzīvotājiem jau zināmiem informācijas avotiem - iestāžu un ziņu portāliem, televīzijas pārraidēm un citiem plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat nepieciešams izvērtēt modernāku risinājumu izmantošanu šāda portāla izveidē, jo pēc Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo saraksta publicēšanas Valsts policijas un VUGD mājaslapās, šīs mājaslapas nespēja darboties lielā apmeklētāju skaita dēļ.