IZM šogad sāka jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu, kas sakārto augstskolu finansēšanas sistēmu. Modelis ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem. Šogad kopumā 5,5 miljoni eiro piešķirti 16 augstskolām un koledžām.
Piešķirtais snieguma finansējums stimulēs augstākās izglītības iestādes uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību izglītības procesā. Finansējums augstskolām aprēķināts pēc vienotiem kritērijiem, ļaujot novērtēt augstskolas devumu politikas mērķu sasniegšanā. Saņemto finansējumu augstskolas varēs izmantot attīstības vajadzībām, tai skaitā, atbalstot studentu īstenotos inovāciju projektus, pētniecību un radošo darbu.
Analizētie dati rāda, ka vislabākais sniegums personāla ataudzē ir Rīgas Tehniskajā Universitātē (RTU), kur 40% no pētniekiem ir jaunie zinātnieki, Latvijas Universitātē (LU) - 29%, bet Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) - 12%.
Augstākos rezultātus starptautisko projektu finansējuma piesaistē uzrādījusi LU un RTU, koncentrējot šajās augstskolās 80% no projektu pētniecības finansējuma. Teju puse jeb 49% piesaistītie pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem ir RTU, LU – 18%, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) – 16%, bet RSU – 14%.
Savukārt pašvaldības finansējuma pētniecībai piesaistē vislabākos rezultātus uzrādīja Ventspils Augstskola, bet Kultūras ministrijas pārziņā esošās augstskolas - Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija - lielāko daļu snieguma finansējuma saņems pateicoties sasniegtajiem rezultātiem mākslas un radošajos projektos.
Augstākās izglītības iestādēm piešķirtais snieguma finansējums ir pielīdzināms apmēram 60% no tām šim gadam iepriekš piešķirtā zinātnes bāzes finansējuma.
Turpmākajos gados par sasniegtajiem rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstskolām un koledžām plānots piešķirt 6,5 miljoni eiro gadā.