FM: 2020.gadā vidējā bruto darba alga pārsniegs 1000 eiro

Arī turpmākajos gados paredzēts vidējās bruto algas pieaugums - 2018.gadā līdz 951,4 eiro, 2019.gadā līdz 999 eiro, bet 2020.gadā - 1049 eiro.

Tāpat FM prognozē, ka turpmākajos gados stagnēs nodarbinātības līmenis. Ja 2017.gadā valstī varētu būt nodarbināti 896 100 cilvēki, tad sākot no 2018.gada līdz 2020.gadam nodarbinātības līmenis teju nemainīsies - prognozējams, ka šajā periodā tiks nodarbinātas 897 900 personas.

Tajā pašā laikā vidējais bezdarba līmenis turpinās sarukt. Prognozējams, ka 2017.gadā bezdarba līmenis valstī būs 9,4%, 2018.gadā - 8,9%, 2019.gadā - 8,4%, bet 2020.gadā - 8,2%.

LETA jau rakstīja, ka, pēc FM prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā pieaugs par 3,2%, bet 2018.gadā izaugsme sasniegs 3,4%.

FM ieskatā, ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistīti ar ārējo vidi un politisko situāciju pasaulē, tajā skaitā ASV jaunās administrācijas politiku, nenoteiktību, ko rada šogad gaidāmās vēlēšanas vairākās vadošajās ES valstīs, kā arī Krievijas politiku un joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā.

No iekšējiem riskiem ekonomikas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, piebremzējot atsevišķu šobrīd visai spēcīgi augošu nozaru attīstību, kā arī produktivitātei neatbilstoši straujš algu kāpums un neprognozēti straujš ražotāju izmaksu pieaugums, palielinoties energoresursu cenām, un tālāka kavēšanās ES fondu investīciju izmantošanā.

Vienlaikus FM norāda, ka arī pozitīvie riski ekonomikas izaugsmei pašlaik ir visai spēcīgi, un kopējos riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd varētu vērtēt kā vairāk augšupvērstus. Pasaules kopējā ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos uzlabojas straujāk nekā sagaidīts, par ko liecina gan uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju kāpums ES un pasaulē, gan augošie fondu tirgi, un arī galvenajās eksporta partnervalstīs pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem var izrādīties augstāks nekā sagaidīts. Tikmēr straujāku izaugsmi Latvijā var nodrošināt arī pašreizējā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem.