Jau ziņots, ka valdības šā gada 27.septembra vienošanās par turpmāko airBaltic pārvaldību paredz valsts ieguldījumu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā 57,6 miljonu latu apmērā, nodrošinot aizdevumu airBaltic no Valsts kases (VK) ar iespēju to kapitalizēt.
Ministru kabineta lēmums paredz iespēju valsts aizdevumu pārvērst par ieguldījumu airBaltic kapitālā jeb to kapitalizēt. Citiem vārdiem sakot, kapitalizācijas gadījumā palielinātos sabiedrības kopējais kapitāls, un attiecīgi tiktu nodrošināta nepārtraukta lidsabiedrības darbība.
Brīdī, kad privātais investors būs izpildījis visus nosacījumus, aizdevums tiks izsniegts saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs pret aizdevuma izsniegšanu, tiks slēgts atbilstošs aizdevuma līgums un nodrošinājuma līgums.
Vienlaikus A.Jarockis norādīja, ka pēc ESK 95 metodoloģijas aizdevuma izsniegšana varētu iespaidot valsts kopbudžeta deficītu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts aizdevuma kapitalizāciju. Precīzu ietekmi uz deficītu pēc uzkrājuma metodoloģijas būs iespējams novērtēt pēc privātā investora ieguldījumiem atbilstoši tā daļai uzņēmumā.
Patlaban kopējie finanšu resursi VK vienotajā kontā Latvijas Bankā ir pietiekami aizdevuma izsniegšanai lidsabiedrībai airBaltic nepieciešamajā apjomā.