Kārtējo mēnesi pēc kārtas ievērojamu devumu pieaugumā nodrošinājusi pārtikas un lauksaimniecības nozare, kuras apjoms faktiskajās cenās mēneša laikā pieaudzis par 32,5%, nodrošinot stabila 39,2% gada pieauguma saglabāšanos. To pamatā nodrošināja labā graudaugu raža, kuras eksporta vērtība augustā 2,6 reizes pārsniedza pērnā gada augusta rādītāju, turklāt papildus ietekme bija arī labvēlīgai cenu dinamikai.
Neskatoties uz bažām par kokrūpniecības produkcijas pieprasījuma kritumu un resursu pieejamības problēmām, nozares eksporta apjomi augustā saglabājās tuvu vēsturiskajam maksimumam, gada griezumā uzrādot stabilu 6,2% pieaugumu.
Trešo mēnesi pēc kārtas ievērojami pieauga mehānismu un ierīču eksporta apjomi, gada pieaugumam sasniedzot 33,8%. Lai arī minētajā grupā ir liels reeksporta īpatsvars, dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu liecina, ka arī Latvijas ražotāji ir būtiski palielinājuši nozares apgrozījumu eksportā. Augustā salīdzinājumā ar jūliju par 9,2% ir samazinājušies metāla nozares eksporta apjomi, taču jāņem vērā, ka metāla nozares eksporta apjomi atsevišķu mēnešu ietvaros ir ļoti svārstīgi gan ražošanas, gan piegāžu ciklu dēļ.
Importa pieaugums līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos bija mērenāks, kas noteica mēneša ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanos līdz zemākajai atzīmei pēdējo 12 mēnešu laikā – 127,6 miljonu latu.
Būtiskākās izmaiņas importā noteica minerālproduktu importa pieaugums, ko nodrošināja gan tranzīta apjomu, gan arī mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjomu palielinājums. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem augustā samazinājās satiksmes līdzekļu imports ,galvenokārt sauszemes transporta līdzekļu segmentā, ko no vienas puses noteica gan reeksporta samazinājums, gan auto tirdzniecības apjomu samazinājums vietējā tirgū.
Augusta eksporta sniegums kopumā liecina, ka, lai arī pēdējos mēnešos nepārtraukti tiek gaidīta eirozonas valstu parādu krīzes negatīvā ietekme, veiksmīga eksporta tirgu struktūra un konkurētspējas pieaugums iepriekšējos gados var nodrošināt ārējās tirdzniecības izaugsmi arī visnotaļ sarežģītos ārējās ekonomiskās situācijas apstākļos. Tomēr, vērtējot eksporta perspektīvas, joprojām ir jāsaglabā piesardzība.
Jārēķinās ar to, ka situācija ārējā vidē joprojām saglabājas nestabila. Šā gada 9. oktobrī atjaunotās Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook prognozes brīdina par lejupvērstiem riskiem ekonomikas izaugsmei, paredzot gan pasaules ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos, gan straujāku ekonomikas lejupslīdi eirozonā nekā prognozēts iepriekš.
Prognozes paredz, ka pasaules ekonomika šogad augs par 3,3%, kas ir zemākā prognozētā izaugsme kopš 2009. gada recesijas un par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā prognozēts jūlijā. Savukārt eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 0,4%, turklāt ir samazināta arī prognoze 2013. gadam. Pozitīvā ziņa ir, ka teju visiem Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz augšu.
Arī septembrī publicētie Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji apliecina kopējā noskaņojuma pasliktināšanos gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, izņemot Poliju, joprojām tie saglabājas salīdzinoši stabili, kas arī izskaidro Latvijas uzņēmēju noturīgo optimismu, kas arī septembrī turpināja uzlaboties.