„Latvijas labie ESF apguves rādītāji nav skaidrojami vienīgi ar ESF ietvaros sniegto aktīvo atbalstu nodarbinātības jomai un bezdarba samazināšanai šī brīža ekonomiskajā situācijā. Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks,” uzsvēra valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Tā piemēram, šā gada aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts finansējums 355 000 latu apmērā doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet šā gada jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.
Savukārt, ņemot vērā nepieciešamību sekmēt nodarbinātības pieaugumu 2012. un 2013. gadā, vēl plānots piešķirt papildu finansējumu aktīvo darba tirgus pasākumu īstenošanai 23 miljonu latu apmērā.
Pēc datiem jūlija beigās starp divdesmit astoņām ES dalībvalstīm Latvija joprojām ieņem pirmo vietu pēc atmaksām no EK valsts budžetā (ESF ietvaros) – atmaksāti ir 55,9% no kopējā 2007.-2013.gada ESF piešķīruma apjoma.
Savukārt Igaunija ierindojas otrajā vietā pēc atmaksām no EK 46,5% apmērā no ESF piešķīruma, bet Lietuva - sestajā vietā ar atmaksām no EK 38,4% no ESF piešķīruma.
Kopumā Latvijai 2007.-2013.gada periodā ESF ietvaros piešķirts 387 miljoni latu liels finansējums.