Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu, skaidro FM.
Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015.gada 1.janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī.
FM norāda, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu.
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība kā vienu no galvenajām prioritātēm nākamajā gadā ir noteikusi ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu. Tādēļ aizsardzības budžetu nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti un paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt iekšlietām paredzēti papildu 21,3 miljoni eiro, nodrošinot līdzekļus sistēmas darbinieku papildu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai.
Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērš sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredz papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai. Veselības ministrijas budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro un rezervēt papildu trīs miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai.
Valdība radusi iespējas palielināt finansējumu arī Latvijas autoceļu uzturēšanai, satiksmes nozarei 2015.gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Savukārt Kultūras ministrijai papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts 3,7 miljonu eiro apmērā, nodrošinot līdzekļus, lai varētu pilnvērtīgi sagatavoties Latvijas valsts proklamēšanas simtgades svinēšanai, kā arī kultūras darbinieku algu palielināšanai.
FM norāda, ka īpaši būtiska valdības prioritāte ir turpmākajos gados arvien mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Tādēļ pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016.gada paredzēts ieviest diferencēto nepaliekamo minimumu.
Tāpat, strādājot pie 2015.gada budžeta, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014.gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015.gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka strikti ir jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa - tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10.decembrī.