Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.
Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.
Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.
Turpinot diskusiju, Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs (SC), vaicāja, vai FM varētu atbalstīt PVN likmes samazināšanu tikai kompensējamiem medikamentiem. Orlovs uzskata, ka tādējādi medikamenti iedzīvotājiem kļūtu pieejamāki.
Strolis atbildēja deputātam, sakot, ka kompensējamos medikamentus saņem iedzīvotāji ar dažādu materiālo nodrošinātību. "Pilnībā varam apgalvot, ka apmēram pusi saņems industrija un lielāks ieguvums būs turīgajam sabiedrības slānim, nevis mazturīgajam. Ar efektivitātes pakāpi 12% mēs tomēr nevaram uzsākt šo darbu," viņš teica.
Līdzīgus secinājumus FM pārstāvis attiecināja arī uz senioru priekšlikumu atbrīvot no nekustāmā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli. Viņš gan norādīja, ka FM konceptuāli atbalsta darbu šādā virzienā, un pieļāva, ka varētu tikt noteikts mājokļa minimums - platība vai kadastrālā vērtība, no kuras nodokļus neiekasē.
Savukārt, komentējot senioru piedāvājumu pielīdzināt pensijas neapliekamo minimumu valstī noteiktajai minimālajai algai, Strolis teica, ka šobrīd neapliekamais minimums ir salīdzinoši zems visām iedzīvotāju grupām. "Mūsuprāt, vienlīdz atbalstāmi ir arī strādājošie iedzīvotāji, kuriem ir ļoti zems ienākumu līmenis. Šeit jārunā par visu sabiedrību," viņš sacīja.
Kā ziņots, valdībai un Saeimai, kā arī Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai ir nosūtītas vairākas 7.septembrī Vislatvijas pensionāru mītiņā pieņemtās prasības vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai. Šodien tās vērtēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
LPF vadītājs Andris Siliņš pēc komisijas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, atskaitot pensiju indeksācijas jautājumu, citus nākamajā budžeta gadā faktiski nav plānots risināt, kas, protams, nekādā gadījumā nevar apmierināt plašo Latvijas pensionāru saimi. Tāpēc vistuvākajā laikā LPF lems, kā rīkoties, lai mudinātu Saeimu un valdību tomēr risināt pensionāru izvirzītās prasības.
"Es neizslēdzu, ka varbūt var nonākt arī kādreiz līdz protesta akcijām. Pagaidām, es domāju, ka nav bijušas protesta akcijas. Ir bijušas vienkārši akcijas, kas pievērš uzmanību sasāpējušiem pensionāru saimes jautājumiem," viņš sacīja.
Gatavojoties situācijai, ka LPF priekšlikumi Saeimā un atbildīgo ministriju vidū negūs atbalstu, federācija līdz 15.oktobrim lūdza seniorus iesūtīt priekšlikumus iespējamai atbildes rīcībai. Priekšlikumi tuvākajā laikā tiks apkopoti un, iespējams, no tiem izvēlēts piemērotākais, piebilda Siliņš.