FM norāda, ka pašreiz notiek intensīvs darbs pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes. Viens no jautājumiem, kas tiks skatīts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, ir darbaspēka nodokļu slogs un tā konkurētspēja ar pārējām Baltijas valstīm.
Tomēr, lai gan darbaspēka nodokļu sloga mazināšana ir nepieciešama, tas ir fiskāli ietilpīgs un budžeta līdzekļus samazinošs nevis palielinošs pasākums, uzsver FM pārstāvji.
Tāpēc FM ieskatā paralēli ir jādomā, kā kompensēt gan iespējamo darbaspēka nodokļu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums veselības aprūpes, sociālai aizsardzībai un izglītības sistēmai.
Par konkrēto scenāriju, kas tiks piedāvāts, tostarp arī par iespējām paplašināt vai sašaurināt nodokļu atvieglojumus, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā lems, tad, kad būs izskatīti visi nodokļi un būs skaidras visu izmaiņu fiskālās ietekmes un kā šīs fiskālās ietekmes sabalansēt ar valsts budžeta vajadzībām.
Informatīvo ziņojumu "Par nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību" plānots skatīt Ministru kabinetā augusta vidū.
Jau ziņots, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā LBAS iecerējusi arī virzīt savus priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu groza paplašināšanu.
LBAS piedāvā IIN atvieglojumu grozā iekļaut gan izglītības izdevumus, gan transporta izdevumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, kā arī atvieglojumu summas paaugstināšana no 480 eiro līdz 1000 eiro gadā. Par savienības nostāju IIN progresivitātes un diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) izmaiņām no 2024.gada LBAS vienojās Tautsaimniecības padomes sēdē, diskutējot ar nozaru arodbiedrību vadītājiem un ekspertiem.
Arodbiedrību ieskatā, lai paaugstinātu zemo un vidējo algu saņēmēju neto ienākumus, svarīgākais ir paaugstināt 2018.gadā noteikto pilnas IIN 23% apmērā piemērošanas robežu. LBAS piedāvā paaugstināt piemērošanas slieksni no 1667 eiro līdz 2170 eiro jeb 26 000 eiro gadā, kas kompensē nodokļu sloga pieaugumu atbilstoši algu līmeņa izaugsmei kopš 2018.gada.
Savukārt DNM būtu jāpaaugstina līdz minimālās algas apmēram un jāpiemēro līdz 1200 eiro algu līmenim, pakāpeniski to palielinot līdz vidējās algas līmenim turpmākajos gados.
Tāpat būtu jāpalielina arī minimālais neapliekamā minimuma apmērs, kas šobrīd ir nulle eiro, tādējādi pārsniedzot ienākumu līmeni, virs kuriem to nepiemēro - darba ņēmējiem neapliekamais minimums pēc būtības vairs nepienākas. Tāpēc LBAS rosina piemērot 200 eiro neapliekamo minimumu visiem darbiniekiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, savukārt 2024.gadā tas varētu pakāpeniski tikt paaugstināts jau līdz 300 eiro.
Arodbiedrību savienības ieskatā, neatliekamais minimums varētu sasniegt 25% Latvijas vidējās algas līmeņa robežu, savukārt DNM robežai, pēc kuras pārsniegšanas tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums, būtu pakāpeniski jāpaceļ līdz 2800 eiro un turpmāk regulāri jāpārskata atbilstoši darba algu izaugsmes tendencēm Latvijā.