Finanšu ministrs Andris Vilks (V) ceturtdien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.
Politiķis skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts tagadējo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas, bet, FM ieskatā, "lielās algas" varētu sākties ap 300 līdz 400 latiem. Arī mazākās algas varētu tikt sadalītas līmeņos - divos līdz trīs, prognozē FM. 2015.gadā neapliekamo minimumu piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).
Savukārt atvieglojums par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem). Finanšu ministrs teica, ka ar šādu piedāvājumu Latvija būtiski pārsniegtu situāciju, kāda ir pārējās Baltijas valstīs.
Arī diskusijām par minimālo darba algu vēl jānotiek, bet FM 2014.gadā piedāvā to palielināt no 200 līdz 225 latiem, bet 2015.gadā - vēl par desmit eiro (septiņiem latiem). Vilks skaidroja, ka šādi Latvija sasniegtu Igaunijas līmeni, bet, turpinot palielināt minimālo algu arī 2015.gadā, Latvija vēl vairāk pietuvotos Austrumeiropas un Centrāleiropas vidējiem rādītājiem. "Tas ir svarīgs solis, lai mazinātu arī ēnu ekonomiku, viennozīmīgi, jo liela daļa kopējo algu koncentrējas tieši minimālās algas līmenī," sacīja Vilks.
Kā plānots, līdz ar šiem piedāvājumiem ministrija nākamgad piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākumu likmi no 24% uz 22%, bet 2015.gadā - līdz 20%.
"Kā mēs redzam, ekonomika Latvijā attīstās ļoti dinamiski. Pagājušogad bijām straujākā ekonomika Eiropā un šogad, visticamāk, arī būsim. Tai pat laikā mēs redzam, ka situācija attiecībā uz mājsaimniecībām, uz iedzīvotājiem mainās ļoti minimāli. Atsevišķos gadījumos pat pasliktinās," teica finanšu ministrs, piebilstot, ka tādēļ ir šādi priekšlikumi, lai sāktu palīdzēt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un mazinātu sociālo nevienlīdzību.
Vilks uzsvēra, ka turpmākā procesa virzībā ļoti būtiska būs politiķu un sabiedrības attieksme pret plānotajām izmaiņām. Tāpat svarīgas būs sarunas ar pašvaldībām, jo valstij būs jākompensē daļa izdevumu, kas radīsies līdz ar visiem minētajiem pasākumiem. "Kopumā jāsaprot, ka šis solis no valsts budžeta, visticamāk, ja mēs pašvaldībām kompensējam, prasa apmēram pie 70 un 80 miljoniem," norādīja Vilks.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) uzskata, ka šī ir ļoti būtiska nākamā gada budžeta iniciatīva, jo tā ir gan finanšu ietilpīga, gan ar visplašāko ietekmi uz sabiedrību, konkrēti, mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Viņasprāt, šie atvieglojumi sniegs iedzīvotājiem taustāmu labumu un kopējais ienākumu pieaugums mājsaimniecībai varētu būt līdz par 14% gadā.
"Tāpat kā Finanšu ministrija, arī Labklājības ministrija cer, ka šie pasākumi sasniegs vismaz trīs efektus. Viens no tiem ir arī ēnu ekonomikas mazināšana, kas nozīmē lielākus legālos ienākumus, kas savukārt nozīmē arī lielākas iemaksas sociālajā budžetā," piebilda Viņķele.
Ministre arī sacīja, ka šie piedāvājumi ir ļoti labs piemērs starpministriju sadarbībai. "Es gribētu izteikt ļoti lielu atzinību un pateicību īpaši Finanšu ministrijai, ko tradicionāli Latvijā uzskata par tādu citadeli, kurā tikai ciparo un kas neredz cilvēkus. Finanšu ministrija ir demonstrējusi ārkārtīgu izpratni un atbildību nākamā gada budžeta kontekstā. Tas ir tiešs atbalsts strādājošajiem, mazāk kvalificētajiem cilvēkiem un ģimenēm ar bērniem," sacīja Viņķele.
Darba grupā strādāja FM, LM, EM, Valsts ieņēmumu dienesta un Tautsaimniecības padomes, valdības sociālie un sadarbības partneri, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
(papildināta visa ziņa)