Viņš sacīja, ka "vienalga, kādu summu cilvēks nopelna, bet, ja konstitūcijā ir ierakstīts, ka jānodrošina minimāls sociālais minimums pensijās, tad arī par katru strādājošo jāveic vismaz minimālas iemaksas".
Reirs uzskata, ka šāds minimums dotu nozīmīgus līdzekļus valsts budžetā, kā arī sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt pusslodzi vai ceturtdaļslodzi.
Kā ziņots, otrdien notika LPF ārkārtas sēde, kurā tika pārrunāta turpmākā rīcība pensiju jautājumā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā nedēļā izsludinājis Saeimas pieņemtos grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, lai novērstu negatīvu kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru.
Paredzēts, ka pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiks noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Līdz ar to šajā likumā nav iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai, vai tas tiks darīts atkarībā no piešķiršanas laika, vai pensijas apmēra. Tas tiks noteikts budžeta likumā.
Likuma izmaiņas paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par "1". Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss "1", tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.