Šā gada martā Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023.gadam, kura mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību.
FM norādīja, ka iepriekšējos gados būtiski uzlabota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma un pašlaik nepārtraukti tiek pilnveidota riskos balstīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību ieviešana, uzraudzība un kontrole, nepieciešamības gadījumā izdarot nepieciešamās izmaiņas arī normatīvajā regulējumā.
"Līdz ar to pašlaik ir labs brīdis finanšu sektora tālākās attīstības stratēģijas ieviešanai, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību, kā arī ieguldīšanas iespējas uzņēmējiem un privātpersonām, kā arī veicinātu Latvijas tautsaimniecības un paša finanšu sektora digitālo un "zaļo" transformāciju," atzina ministrijā.
Patlaban FM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sākusi darbu pie plānā iezīmētajiem konkrētajiem pasākumiem trīs prioritārajos attīstības virzienos - finansējuma pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība, kā arī ilgtspējīgas finanses.
"Lai veicinātu kreditēšanu, plāna ietvaros regulāri tiks veikts novērtējums par uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošiem faktoriem. Ministrija apzina novērtējuma izstrādei nepieciešamo datu kopumu, kā arī novērtējuma sagatavošanā iesaistāmās institūcijas, asociācijas un personas," informēja FM.
Tāpat ir sākts darbs pie kapitāla tirgus attīstības, lai nodrošinātu finansējuma avotu daudzveidību.
"Lai arī Latvijas kapitāla tirgus attīstība šobrīd nav atbilstoša ekonomikas attīstības līmenim, tam ir potenciāls kļūt par nozīmīgu tautsaimniecības finansētāju. Latvija pēc dažādiem rādītājiem atpaliek no kaimiņvalstīm, kuru biržas, neskatoties uz līdzīgo ekonomikas struktūru un izmēru, tomēr ir sasniegušas nedaudz augstāku attīstības līmeni. Svarīgi, lai kapitāla tirgus attīstības rezultātā, tas būtu pieejams ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī maziem un vidējiem," uzsvēra FM.
Tāpat FM kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un citām iesaistītajām institūcijām ir sākušas darbu pie desmit soļu programmas kapitāla tirgus attīstībai ieviešanas. Tās ietvaros plānota - ieguldījumu aktivitātes veicināšana Latvijas kapitāla tirgū, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu plašāka ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū, kvalitatīvas informācijas sniegšana potenciālajiem kapitāla tirgus emitentiem, kā arī regulatīvā sloga audits un efektivizācija.
Desmit soļu plāns arī paredz ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošanu, labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšanu, aktīvāka mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti kapitāla tirgū, aktīvāku valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū.
Tāpat patlaban norit likumprojekta Segto obligāciju likums un saistīto tiesību aktu izskatīšana Saeimas komisijās. FM skaidroja, ka segtās obligāciju tiesiskais ietvars radīs iespējas kredītiestādēm piesaistīt ilgtermiņa finansējumu uz izdevīgiem nosacījumiem, veicinās kreditēšanas attīstību un paaugstinās kredītiestāžu konkurētspēju.
Lai veicinātu digitalizāciju un inovatīvu pakalpojumu pieejamību, ir sākts darbs pie finanšu tehnoloģiju jeb fintech sektora attīstības stratēģijas izstrādes, kas dos nepieciešamo ieguldījumu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstībai.
Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam ir noteikti finanšu sektora politikas vidēja termiņa attīstības virzieni, sniedzot finanšu sektora darbības izvērtējumu un nosakot prioritātes un sasniedzamos rezultātus.
Valdība iepriekš vienojās īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Līdz ar to plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, kā prioritāros nosakot trīs attīstības virzienus: finansējuma pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība un ilgtspējīgas finanses.
Lai veicinātu finansējuma pieejamību, plāns paredz darbības ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšanai, kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pratības veicināšanai. Digitalizācijas un inovatīvu pakalpojumu pieejamības veicināšanai paredzēti pasākumi inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošanai un infrastruktūras pieejamībai. Šajā plāna daļā ir iekļauta arī sabiedrības informēšana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem. Ilgtspējīgu finanšu jomā tiek plānots veidot ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai, veicināt ilgtspējības datu pieejamību un veicināt izpratni par ilgtspējīgām finansēm.
Plāns paredz finanšu tirgus politikas mērķus un pasākumus finanšu sektora attīstībai vidējā termiņā, vienlaikus norādot par pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas, uzdevumu izpildes termiņus, sasniedzamos rezultātus un plāna izpildes uzraudzības kārtību.
Pēc ministrijā minētā, ilgtermiņā svarīga būs politikas normalizācija un patstāvīgi funkcionējoša ekonomika, un līdz ar to arī finanšu sektora spēja efektīvi nodrošināt finansējuma pieejamību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk.