Ja starptautisko ekspertu atzinums tiks ņemts vērā un NBD likvidēs, Latvijā vairs nebūs neviena, kas nodarbojas ar reto un aizsargāto augu sugu pētniecību un saglabāšanu ārpus dabīgajām atradnēm. Tāpat reizē tiktu likvidētas Latvijas selekcijas gerberu, krizantēmu šķirņu kolekcijas, jo NBD ir vienīgā vieta, kur šis genofonds tiek saglabāts. Cietīs arī nacionāla mēroga peoniju, tulpju, dāliju, astilbju un citu augu genofonda kolekcijas, tai skaitā šķirnes, kas ir Latvijas kultūras un dārzkopības vēstures sastāvdaļa. Šīs ir tikai dažas no sekām, ko Dienai uzskaitīja Valsts zinātniskā institūta NBD direktors Andrejs Svilāns. Viņam gan šādu scenāriju ir grūti iedomāties. "Grūti būtu pateikt, kāda būtu rezonanse pasaulē, ja kāda valsts paziņotu, ka slēdz savu NBD. Tas, tieši tāpat kā Nacionālā opera, Nacionālais mākslas muzejs un Nacionālais teātris, ir viens no valsts simboliem, ar ko valsts sevi pasniedz ārpus robežām. Tas izskatītos ļoti savdabīgi," atzīst Svilāns.Tomēr, lai gan nav zināmi konkrēti soļi, kas tiks darīti, jau tagad, balstoties uz ekspertu rekomendācijām, ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka ar 2015.gada 1.janvāri bāzes finansējumu neaprēķinās un nepiešķirs zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu 1 - tai skaitā NBD. Lai gan vērtējums NBD ir viens no sliktākajiem, tomēr tā direktors uzskata, ka vērā nav ņemti vairāki svarīgi aspekti. Vienu punktu NBD saņēmis par pētniecības kvalitāti, tomēr tam esot objektīvs iemesls - kopš deviņdesmitajiem gadiem un nesenās krīzes apstākļos NBD zinātnieku darbība bijusi mobilizēta uz kolekciju saglabāšanu. "Zinātņu doktori ņēma rokās lāpstas, kapļus un zāģus, lai saglabātu daudzu gadu desmitu savu un kolēģu darba rezultātu, nacionālās kolekcijas. Viņi lielā mērā upurēja savu zinātnisko karjeru, gaidīdami valdības regulāri solīto, bet tā arī nesaņemto lielo atbalstu zinātnei. Tagad pārmest viņiem, ka viņu zinātniskā darbība šajos apstākļos nav bijusi pietiekami kvalitatīva un runāt par NBD kā zinātniskā institūta likvidēšanu no IZM puses ir ciniski, liekulīgi un nodevīgi," sacīja Svilāns. Nepieciešamība saglabāt pastāvošās kolekcijas bijis arī iemesls, kāpēc nav bijusi iespēja iegādāties jaunu pētniecības aparatūru. Līdz ar to arī pētniecības vide un infrastruktūra LND novērtēta ar sliktāko vērtējumu. Pēc Svilāna domām, LNB un citus lauksaimniecības institūtus gan nevar salīdzināt ar institūtiem, kuru darbība aprobežojas ar kādā ēkā izvietotām laboratorijām un kam zinātnisko darbību neierobežo gadalaiki un ekoloģiskie apstākļi dabā, un kur strādā vairāki desmiti zinātņu doktoru. Būtisks aspekts vērtējumā ir arī zinātniskās publikācijas, tomēr lokāli, nacionālas nozīmes pētījumi daudziem starptautiskajiem zinātniskajiem žurnāliem nekad nebūs tik interesanti, kā, piemēram, augsto tehnoloģiju pētījumi, piebilda Svilāns.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 21.janvārī!
Papildināts ar foto galeriju