Pēcpusdienās kanālmalā stājas mašīnas cita pēc citas, no tām ārā kāpj vīri — pa trīs, pa četri, pa pieci, bruņojušies ar makšķerēm, spaiņiem, makšķerēšanas piederumu kastēm. Lielākā daļa makšķernieku ir lietuvieši, un tāda kaimiņu invāzija Liepājā pieredzēta pirmo reizi. Daudzi sataisījušies palikt te visu nakti, sagatavojuši pieres lampiņas un nelielus akumulatorus enerģijai. Naktī kanāls ar mazajām kustīgajām uguntiņām izskatās kā jāņtārpiņu piebērts.
Lai gan stintes kā zivis nevērtē pārāk augstu, zinātāji stāsta, ka tās ir ļoti garšīgas. Un, ja Liepājas tirgū tās var pārdod vidēji par Ls 1,60 kilogramā, tad Lietuvā tās maksā divas reizes dārgāk. Tāpēc daudziem šī nodarbe nav tikai vaļasprieks un azarts, bet arī bizness un tā dēļ lietuvieši mēro simts un vairāk kilometru garu ceļu uz Liepāju.
Labas copes reizē makšķernieki krastā nāk pilniem zivju spaiņiem, bet gadās, ka malā nones arī pašu makšķernieku, kurš tā vairāk paņēmis uz krūts, jo veči turpat uz kanāla ledus ēd, iemalko dzērienu no termosa, ierauj savu šņabīti vai dzer alu. Un diemžēl viss, kas makšķerniekiem vairs nav vajadzīgs, arī paliek uz ledus. Vietējie uz piedrazoto kanālu noraugās ar skumjām.
Kanāla malā Diena manīja pāris atkritumu konteineru, taču reti kurš savus atkritumus pēc makšķerēšanas savāc un līdz tam arī aiznes. Tuvākajā apkārtnē nemana arī nevienu publisko tualeti. Viena gan esot pie kluba Fontaine, bet vai ar vienu lielajam makšķernieku baram pietiek? Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls gan norāda, ka uz krūmiem makšķerniekiem tomēr nav jāiet, jo apkārtnes klubu, viesnīcu, kafejnīcu, restorānu, veikalu īpašnieki šos cilvēkus ielaiž tualetēs, taču vai makšķernieki to izmanto, ir cits jautājums. Nav arī nekādu norāžu uz iespēju izmantot tualeti.
A.Štāls kā lielāko problēma min tieši atkritumus, kas paliek uz ledus, jo ne komunālā dienesta cilvēki, kuriem jārūpējas par tīrību pilsētā, ne arī pašvaldības policisti, kuriem jākontrolē tīrības un kārtības ievērošana, nav gatavi riskēt ar savu dzīvību un kāpt uz ledus.
Liepājas pašvaldības policijas informācijas nodaļas speciāliste Ilze Kozina stāsta, ka pašvaldības policija ikdienā gan uzrauga, kas notiek kanālā, bet tikai no malas. Pārbauda iebraucējiem dokumentus, kontrolē, vai netiek pārkāpti satiksmes noteikumi, novietojot automašīnu. Lielāku uzmanību pievērš tam, lai bērni un pusaudži nestaigātu pa ledu, bet makšķernieki ir pieauguši cilvēki, kuri paši atbild par savu drošību. Viņa stāsta, ka nesen divi Lietuvas pilsoņi arī ielūza ledū, taču tika ārā paši saviem spēkiem.
Tomēr par pārāk piecūkotu kanāla apkārtni A.Štāls nesauc. "Reizi gadā apmēram mēnesi notiek šī zveja un ir lielāks makšķernieku pieplūdums, bet domāju, ka ieguvumu pilsētai no tā ir vairāk, jo atbraucēji šeit veikalos, kafejnīcās un viesnīcās atstāj savu naudu, kas ir labi mūsu uzņēmējiem. Šo lietu esam pārrunājuši ar vietējiem uzņēmējiem, un kāpēc gan lai stinšu makšķerēšana nebūtu viens no izklaides veidiem, ko Liepāja piedāvā?"
(papildināta ar foto)