Gaidot sabiedrotos, NBS infrastruktūrā plāno ieguldīt desmitiem miljonu eiro

gadā jau 42 miljoni eiro. Vienlaicīgi notiek darbs pie ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāna nākamajiem 12 gadiem sagatavošanas.Lai uzņemtu sabiedroto spēkus, no infrastruktūras viedokļa primāri nepieciešamas trīs lietas - kazarmas, telšu vietas un poligoni, norāda ministrijā.Līdz 2018.gadam Ādažu poligonā paredzēts paplašināt teritoriju par aptuveni 5200 hektāriem, paredzot jaunas iespējas apmācībām ar vieglajiem strēlnieku ieročiem, kaujas tehniku un artilēriju, kā arī kaujām pilsētvidē. Tāpat plānots paplašināt Lāčusila poligona teritoriju par aptuveni 300 hektāriem, paredzot jaunas un papildu zonas apmācībām ar strēlnieku ieročiem, vieglajiem ložmetējiem, prettanku ieročiem un sprāgstvielām, atbalsta ieročiem un mīnmetējiem.Kazarmu nodrošināšanai, piemēram, nākamajos trīs gados ir paredzēts izmantot 17% no paredzētā infrastruktūras finansējuma. Šogad tiek plānots nodrošināt jaunas kazarmas, kas palielinās kazarmu kapacitāti par 304 vietām Ādažu militārajā bāzē. Papildus kazarmām Ādažu militārajā bāzē šogad ir paredzēta specializēta telšu laukuma izveide īstermiņa karavīru izmitināšanai, kura nodrošinās īstermiņa izmitināšanu 2000 karavīru.Aizsardzības ministrijā uzsver, ka viena no 2016.gada prioritātēm ir valsts atbalsta nodrošināšana sabiedrotajiem. Jau 2015.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, tostarp garantējot ienākošajiem spēkiem apmācības un mācību iespējas Latvijas teritorijā. 2015.gadā Latvijā rotācijas kārtībā uzturējās ASV, Dānijas, Kanādas un Vācijas karavīri, kas kopā ar Latvijas armijas karavīriem piedalījās militārajās mācībās un kopīgos treniņos.Aizsardzības ministrija atgādina, ka jau līdz šim vairākas valstis ir izteikušās, ka varētu nosūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm, taču ir jāgaida konkrēti valstu paziņojumi par to, kāda veida klātbūtne un kādā apmērā tiktu nodrošināta.LETA jau ziņoja, ka Latvijā kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas šobrīd pastāvīgi rotācijas kārtībā uzturas ASV karavīri, taču arī citas valstis ik pa laikam ir nosūtījušas savas vienības.Šonedēļ NATO Militārās komitejas sanāksmē, kuras laikā tika apstiprināts ieteikums NATO aizsardzības ministriem Baltijas valstīs un Polijā veidot bataljona līmeņa kaujas grupas vienības.Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šonedēļ jau paziņojis, ka Latvija NATO samitā sagaida pozitīvu lēmumu par bataljona līmeņa militāras vienības izvietošanu Baltijas valstīs.