"Katra palīgdarbu veicēja firma gribēja, lai tai iedala lielāku teritoriju, jo tā var vairāk nopelnīt, tāpēc cīņā ar konkurentiem lietā tiek liktas arī viltīgas metodes, piemēram, dažādu inspektoru uzrīdīšana. Savukārt to būvlaukumā netrūkst - uzraudzīts tiek katrs solis," atklāj apakšuzņēmuma darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš arī novērojis, ka tur uz vienu strādnieku esot vairāki priekšnieki, kas, viņaprāt, radot lieku birokrātiju, tādējādi palielinot projekta izmaksas.
Diena pie būvlaukuma žoga uzrunāja vairākus strādniekus - visi atzina, ka ēkā veic celtniecības beigu posma darbus. Kāds apakšuzņēmēja celtnieks, kurš ēkā montē ģipškartona sienas, sākumā vārdos ir skops, taču tad atklāj - topošajā Gaismas pilī ne skrūve nenokrīt bez priekšnieku ziņas: "Vadība ļoti baidās no iespējamiem nelaimes gadījumiem vai skandāliem, tāpēc jau vairākas reizes esmu noklausījies darba drošības instrukcijas. Citos objektos mūsu firmas strādnieki varēja strādāt neoficiāli, bet, tikko dabūjām šo pasūtījumu, - uzreiz visus pieņēma darbā." Viņš oficiāli saņemot minimālo algu, pārējo - aploksnē. Vēl kāds sastaptais strādnieks stāsta, ka viņam trīs reizes nācies pārbūvēt ventilācijas sistēmu: "Pirmais priekšnieks darbus pieņem, bet atnāk priekšnieka priekšnieks un liek pārbūvēt, turklāt esam apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji - dažreiz nolaižas rokas darīt vienu un to pašu darbu. No otras puses - man tas ir izdevīgi, jo atalgojumu saņemu par nostrādātajām stundām."
Lai gan vērienīgās ēkas infrastruktūras izmaksas jau sākotnēji tika iekļautas projekta tāmē, darbu summa katru gadu arvien palielinājusies. Vēl deviņdesmitajos gados tika lēsts, ka celtnei būs vajadzīgi 200 miljoni latu, bet 2008. gada aprīlī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, - par šādu summu darbus apņēmās veikt NBA, kuras piedāvājums, lai gan nebija lētākais, tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Pēc Dienas lūguma veiktie Finanšu ministrijas (FM) aprēķini rāda, ka līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, bet šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, turklāt FM pārstāve Ieva Pužule atklāj, ka šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas sniegsies pāri 180 miljoniem latu.
Plašāk lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!