Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, LM piekrīt, ka pastāv iespējas pilnveidot finansējuma plānošanas procesu, taču uzstāj, ka GMI pabalsta saņēmēju skaita prognozi veidoja 2022.gada vasarā, "kad valstī tikai pirms dažiem mēnešiem bija beigusies Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, kam bija liela ietekme uz nodarbinātību un iedzīvotāju ienākumiem, kā arī bija novērojams straujš energoresursu cenu kāpums".
Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam plānam valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai 30% apmērā no pašvaldību GMI pabalsta izdevumiem 2023.gadā tika plānoti 1,35 miljoni eiro, savukārt izlietots nepilns miljonus eiro jeb 74% no plānotā.
LM norāda, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gadā 7,8% Latvijas iedzīvotāju ienākumi bija zem minimālā ienākumu līmeņa - 302 eiro vienai personai. Tādējādi iedzīvotāju skaits ar ļoti zemiem ienākumiem bijis "krietni lielāks nekā iepriekšējos gados" vidējais GMI pabalsta saņēmēju skaits. LM uzskata, ka līdz ar to nebija iespējams precīzi noteikt to mājsaimniecību skaitu, kur ienākumi ir GMI sliekšņa palielinājuma apmērā, lai precīzi secinātu, kāda daļa iedzīvotāju varētu kvalificēties GMI pabalsta saņemšanai.
Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā uzskaitītos ārējos faktorus, tika izdarīti pieņēmumi, ka 2023.gadā pēc sociālās palīdzības vērsīsies daudz lielāks iedzīvotāju skaits, tādēļ aplēstais nepieciešamais finansējums tika palielināts vēl par Finanšu ministrijas patēriņa cenu indeksa prognozēm.
LM izceļ VK secinājumu, ka kopumā pašvaldības GMI pabalstu piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem un tas izlietots atbilstoši mērķim, kas apliecinot, ka piešķirtais finansējums ir sasniedzis mērķa grupu.
Līdztekus ministrijā atzīst, ka VK konstatējumi un izdarītie secinājumi norāda uz nepieciešamību pilnveidot papildu finansējuma pieprasījuma plānošanas pieeju un pašvaldību sociālo dienestu izpratni par tiesiskā regulējuma izmaiņām. Tostarp nepieciešams veicināt sadarbību, lai informācija par sociālās palīdzības piešķiršanu sasniegtu atbildīgos darbiniekus.
VK, veicot pārbaudes izlases veidā sešās Latvijas pašvaldībās par GMI pabalsta piešķiršanu, konstatēja neatbilstības mājsaimniecību klientu lietās, kas būtiski neietekmē pašvaldībām izmaksātās mērķdotācijas kopējo apmēru. LM skatījumā, konstatētās neatbilstības gandrīz visos gadījumos ir saistītas ar grozījumiem tiesiskajā regulējumā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanai - tās pieļautas tikai pirmajos mēnešos pēc tiesiskā regulējuma maiņas. Tas pastiprinot ministrijas pārliecību, ka gadījumos, kad tiek plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, ir proaktīvi jāveic nepieciešamie pasākumi pašvaldību atbildīgo darbinieku izpratnes veicināšanai.
LM ieskatā, VK revīzija ir fokusēta uz vienu prioritārā pasākuma "Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai" pabalstu, proti, tikai uz GMI pabalsta finansējuma plānošanu un izlietojumu, mazāk ņemot vērā mājokļa pabalsta komponenti. Pārmetumu par būtiskām kļūdām finansējuma plānošanā LM vērtē kā pārāk kritisku, "ņemot vērā, ka finansējums abu pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksai (GMI un mājokļa pabalsta) ir izlietots 76% no plānotā un atbilstoši mērķim".
Izlietojuma monitoringa dati tika regulāri analizēti un atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un plānotajām prognozēm pārvirzīti GMI un mājokļa pabalsta izmaksai, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem finansiālo atbalstu, kas ir šī prioritārā pasākuma galvenais mērķis, uzstāj LM.
Pēc ministrijas paustā, valsts budžeta 2025.gadam un budžeta 2025., 2026. un 2027.gada sagatavošanas procesā, plānojot nepieciešamā finansējuma apmērus GMI pabalsta līdzfinansēšanai pašvaldībām, ir ņemti vērā VK ierosinājumi.
Valsts pamatbudžeta izdevumu prognoze 2025. - 2028.gadam valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām par GMI pabalsta izdevumiem balstīta uz faktiskajiem pasākuma izpildes datiem - pabalsta saņēmēju skaitu, saņēmēju skaita izmaiņu tendencēm pa mēnešiem un vidējo izmaksāto pabalstu apmēru, tostarp procentuālo attiecību pret maksimāli iespējamo.
Ministrijas ieskatā, revīzijas ziņojumā izteiktie ieteikumi uzlabos finansējuma plānošanu un veicinās pašvaldību sociālo dienestu izpratni mājsaimniecību materiālās situācijas izvērtēšanā.
Jau vēstīts, ka VK revīzijā secināja, ka LM budžeta plānošanā vairāku gadu periodā pieprasījusi nepamatoti lielu finansējumu garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai. Revīzijā uzsvērts - ja līdz šim izmantotā pieeja finansējuma plānošanā netiks mainīta, 2025. un 2026.gadam finansējums mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirts vismaz par 7,8 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā faktiski nepieciešams.